Kalnu slēpošanas tirgus Latvijā – stabils un līdzsvarots

Kāds ir jūsu vidējais klients? Cik daudz ir pastāvīgo, ilglaicīgo klientu, sevišķi tagad, kad aizvien populārāki kļūst braucieni – kā cilvēki mēdz jokot – patiešām uz kalniem un ar Latvijas "pauguriem" jau ir par maz?

Situācija ir stipri mainījusies. Pirmajos gados nebija nekāds brīnums, ka darba dienas vakarā pie pacēlāja ir rinda, kad ap pusseptiņiem, septiņiem sākas vienkārši brīnišķīga cilvēku plūsma, bet šobrīd diemžēl tā vairs nav. Tajā pašā laikā mūsu kalni, teiksim, gravas ir ideāli piemērotas, lai sagatavotos braucieniem uz lielajiem kalniem. Ļoti lielu nozīmi šobrīd iegūst tas, ka nodrošinām instruktoru pakalpojumus un šeit var iemācīt slēpot bērnus. Ja to dara kalnos, gan finansiāli, gan laika ziņā tur ir pavisam citi cipari. Sestdienās un svētdienās mums mazais kalniņš ir pilns ar cilvēkiem, kuri apgūst kalnu slēpošanas iemaņas. Kopumā mums ir divi kalni – jau minētais mazais apmācībām un lielais, kur jau iemaņas pieslīpēt tālāk, lai pēc tam varētu braukt uz lielajiem kalniem. Šī kombinācija ir perfekta, kas mums turklāt arī atmaksājas. Jā, varbūt esam zaudējuši cilvēku apjomu, bet esam ieguvuši to, ka pie mums brauc ģimenes – kamēr bērni apgūst iemaņas uz mazā kalniņa, vecāki paši paslēpo uz lielā. Esam atraduši šobrīd vidusceļu.

Cik ziemas sezonā kopumā sanāk kalnam darboties?

Ideālā situācijā – ja kārtīga ziema iestājas ap Ziemassvētkiem, tad ir līdzīgi kā šogad, kad novembra beigās atvērām mazo kalniņu – tā jau ir veiksme. Diemžēl decembra sākumā atkal piedzīvojām atkusni, kas var būt iemesls darbības iepauzēšanai. Taču izteikti ceram uz Ziemassvētku laiku, kad cilvēkiem ir brīvdienas un viņi labprāt dodas ārā no mājām pie dabas. Pat ja sniegs uz kalna vēl ir marta beigās, būtībā tas strādāšanas vai slēgšanas jautājums kļūst diezgan aktuāls, jo cilvēki vairs īsti negrib braukt, viņi jau ir izslēpojušies, bijuši arī kalnos ārzemēs. Ja tiešām sakrīt tā, ka ir neliels mīnusiņš, spīd saulīte, cilvēki mēdz vēl atbraukt martā uz kalnu. Tas nozīmē – ja kalns darbojas astoņas nedēļas vairāk vai mazāk ar sniegu un normāliem laika apstākļiem bez lieliem atkušņiem vai pēkšņām lietavām ziemas vidū, tad tas ir labi.