Pagājušajā nedēļā sociālajā vietnē X pamanīju kādas lietotājas ierakstu, kurā viņa dalījās savos iespaidos par pieredzēto Rīgas centrā, proti, ka pilsēta ir neadekvāti pieblīvēta ar skrejriteņiem. Esmu pārliecināts, ka šādu absurdu situāciju pamanījusi ne tikai pieminētā X lietotāja un es, bet gana daudzi rīdzinieki un pilsētas viesi.
Par partiju jaunākajiem reitingiem un potenciālajiem rezultātiem jūnijā gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās, īpaši Rīgā, Guntara Gūtes saruna ar socioloģisko pētījumu uzņēmuma Latvijas fakti vadītāju Aigaru Freimani.
Socioloģisko pētījumu uzņēmuma Latvijas fakti martā veiktā pilsoņu aptauja rāda, ka 5% vēlētāju balsu minimālo slieksni, ja Saeimas vēlēšanas notiktu šāgada martā, sasniegtu vai pārsniegtu tikai četras partijas – Latvija pirmajā vietā (LPV, 8%), Nacionālā apvienība (NA, 7,6%), Zaļo un zemnieku savienība (ZZS, 6,8%) un Jaunā Vienotība (JV, 5,6%). Visas pārējās politiskās organizācijas būtu saņēmušas mazāk nekā 4% vēlētāju balsu.
Pašvaldību vēlēšanu kandidātiem jāpiedāvā efektīvi un mērķtiecīgi risinājumi uzņēmējdarbības attīstībai reģionos, medijiem izplatītajā paziņojumā šonedēļ uzsvēra Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvji, piebilstot, ka pašvaldībām ir būtiska loma uzņēmējdarbības attīstībā un ekonomiskās izaugsmes veicināšanā, tāpēc uzņēmēji visos reģionos no pašvaldību vēlēšanu kandidātiem sagaida atbalstu un efektīvus risinājumus, kas palīdzētu radīt labvēlīgu vidi uzņēmumu izaugsmei un jaunu investīciju piesaistei.
Par vietējo pārtikas ražotāju šā gada plāniem, vietējās produkcijas īpatsvaru un cenu politiku mazumtirdzniecībā
Guntars Gūte sarunājas ar Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) vadītāju Gunti Gūtmani.
Jāpieņem, ka ne gluži speciāli 1. aprīlim jeb izjokošanas dienai pakārtoti vakar notika Demogrāfisko lietu padomes sēde, kurā tikusi apspriesta demogrāfiskā situācija Latvijā un globālās tendences, kā arī vērtēts Labklājības ministrijas informatīvais ziņojums par demogrāfiskās politikas attīstību.
Gandrīz 20 gadus Latvijā tiek piekopta tradīcija aprīļa beigās rīkot pasākumu, kas ietērpts skaistā nosaukumā – Lielā talka. Domājams, maz būs tādu cilvēku, kuri par šo pasākumu nebūs neko dzirdējuši, to redzējuši vai pat paši piedalījušies.
Par pašvaldību finanšu situāciju un nepieciešamību mazināt birokrātiju un normatīvismu
Guntars Gūte sarunājas ar Latvijas Pašvaldību savienības vadītāju Gintu Kaminski.
Valsts kontrole (VK) februāra
beigās publiskoja revīzijas Vai
politika sabiedrības saliedētības jomā tiek mērķtiecīgi
plānota un īstenota? secinājumus, kur atbilde uz pašas VK
uzdoto jautājumu definēta vienā teikumā:
"Saliedētas sabiedrības politika – neskaidra
un nekoordinēta."
Par Rīgas Stradiņa
universitātes (RSU) līdz šim
sasniegto, kā arī definētajiem
nākotnes mērķiem pētniecībā,
zinātnē un inovācijās, tostarp
starptautiskā mērogā, Guntars
Gūte sarunājas ar RSU rektoru
Aigaru Pētersonu.
Par ASV prezidenta mēģinājumiem panākt pamieru starp Ukrainu un Krieviju, kā arī drošības situāciju
Baltijā un Eiropā kopumā Guntars Gūte sarunājas ar militāro analītiķi, Saeimas deputātu Igoru Rajevu.
Nenoliedzami – labāk vēlāk (pat ļoti novēloti) nekā nekad. Tā var definēt finanšu ministra Arvila Ašeradena vakar Saeimas Budžeta un finanšu komisijā pausto, ka budžeta veidošanā būs jāpāriet uz sistēmu, kur budžeta izdevumi ir saistīti ar ļoti konkrētu mērķu sasniegšanu gan nozaru līmenī, gan konkrētu sniegto pakalpojumu līmenī.
Pagājušajā nedēļā plašu rezonansi guva nopietna krīze veselības aprūpes jomā: publiski kļuva zināms, ka Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā (PSKUS) radies pamatīgs ievesto pacientu sastrēgums slimnīcas neatliekamās palīdzības nodaļā. Tomēr izskatās, ka ne nozares ministrs, ne citi "lielie čiekuri" savu tiešo atbildību notikumā nesaskata un vainu noveļ uz citiem. Piemēram, ministrs vispār atradis "ģeniālu skaidrojumu" minētajai krīzei.
Par to, ko uzņēmēji gaida no premjeres izsludinātā valdības uzrāviena un cik būtiski ir mazināt birokrātiju, Guntars Gūte sarunājas ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētāju Jāni Endziņu.
Par nu jau pavisam pabeigtā valdības restarta rezultātiem un to, vai un kā valdībai izdosies paveikt arī premjeres solīto uzrāvienu, Guntars Gūte sarunājas ar politologu Jāni Ikstenu.
Par nupat noslēgušos valdības restartu un to, vai varam sagaidīt arī solīto restartu, kā arī – kādi soļi veicami ekonomikas attīstības sekmēšanai, Guntars Gūte sarunājas ar ekonomikas ministru Viktoru Valaini (ZZS).
Par valdības "restartu", kas drīzāk nav nekas vairāk kā rokāde, un potenciālajiem notikumu
attīstības scenārijiem Guntars Gūte sarunājas ar politikas vērotāju Danu Titavu.
Starptautiskā ģeopolitiskā situācija ir satraucoša un nenoteiktības pilna, tāpēc valdības nestabilitāte, publiskās pārvaldes ierastais nesteidzīgais solis, bezgalīgās diskusijās, ķīviņos un darba grupās procesējot steidzami risināmus jautājumus, ir bīstams. Tādu vēstījumu sabiedrībai, tostarp politiķiem un valdībai, vakar izplatīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK).
Par izglītības ministres atlaišanu, kā arī to, ko nozare gaida no nākamā ministra, Guntars Gūte
sarunājas ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāju Ingu Vanagu.
Izskatās, ka pavisam tālā pagātnē palikuši tie laiki, kad ziņa par kāda ministra atlaišanu vai pat visas valdības demisiju tika uztverta ja ne gluži kā liela sensācija, tad pilnīgi noteikti kā nozīmīgs notikums kā politiskajā, tā arī sociāli ekonomiskajā jomā.
Par jaunākajiem Latvijas faktu
apkopotajiem sabiedrības
vērtējuma rezultātiem par
augstākajām valsts
amatpersonām un šī
vērtējuma iemesliem, kā arī
potenciālajām sekām Guntars
Gūte sarunājas ar socioloģijas
uzņēmuma Latvijas fakti
vadītāju Aigaru Freimani.
Par latviešu karavīriem laiku lokos, viņu piemiņu un patriotisma garu Guntara Gūtes intervija ar vēsturnieku, kultūras mantojuma centra Tīnūžu muiža vadītāju Kasparu Špēli.
Par šā gada sagaidāmajiem rādītājiem Latvijas ekonomikā, kā arī to, ko secināt un ņemt vērā Eiropas Savienībai no ASV prezidenta Donalda Trampa pirmajām aktivitātēm, Guntars Gūte sarunājas ar Rīgas Ekonomikas augstskolas profesoru ekonomistu Arni Sauku.
Par to, kāds ir jaunās paaudzes politiķu skatījums uz politiķa lomu valsts attīstībā, Guntars Gūte
sarunājas ar Rīgas domes deputātu, Jaunās Vienotības frakcijas vadītāja vietnieku Edgaru Ikstenu.
Par digitālo iespēju arvien
plašāku izmantošanu
veselības aprūpes nozares
efektivitātes paaugstināšanā
un pakalpojumu kvalitātes
paplašināšanā Guntars Gūte
sarunājas ar IT uzņēmuma
ZZ Dats veselības virziena
vadītāju Lilitu Trūpu-Bernāni.
Par iemesliem, kādēļ Rīga un tās iedzīvotāji saskaras ar dažādām problēmām, un to, kā atdzīvināt ekonomisko aktivitāti galvaspilsētā, Guntars Gūte sarunājas ar Rīgas domes deputātu, Sociālo jautājumu komitejas vadītāju Juri Radzeviču (GKR).
Vakar darba e-pastā ieripoja Valsts kancelejas informācija medijiem ar diezgan ambiciozu nosaukumu "Vairāk nekā 20 vietās Latvijā notiks sarunas par Latvijas nākotni". Protams, šāds nosaukums radīja neviltotu interesi, tāpēc nolēmu izlasīt preses relīzi, lai noskaidrotu, kur, kuri un ar kādu mērķi tad sarunāsies par šo būtisko tēmu un kādu rezultātu ar šīm sarunām iecerēts sasniegt. Jau pateikšu uzreiz: cerētās atbildes neatradu, bet daudz populisma gan.
Vakar četras uzņēmēju organizācijas – Finanšu nozares asociācija, Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un Ārvalstu investoru padome Latvijā – parakstīja deklarāciju, kurā apņemas sadarboties un sniegt savu redzējumu premjerei Evikai Siliņai par darāmajiem darbiem, lai jau nākamajā gadā publiskais sektors savas izdevumu pozīcijas samazinātu vismaz par 850 miljoniem eiro.