Tiem, kuriem ir interese, pirmdien bija plašas iespējas sekot līdzi ASV jaunievēlētā prezidenta Donalda Trampa inaugurācijai un pirmajiem izteikumiem jau oficiālā statusā. Tas, kas noteikti visvairāk attiecas uz mūsu interesēm un drošību, ir solījums panākt kara izbeigšanu Ukrainā. Un te Tramps jau naktī uz otrdienu pēc Latvijas laika, Ovālajā kabinetā atbildot uz reportieru jautājumiem, ieviesa diezgan lielu pirmo skaidrību vismaz divos punktos: viņš atzina, ka neredz Putina gatavību vienoties, bet, citējot Trampu, Putinam vajadzētu vienoties, jo, tā turpinot, "viņš iznīcina Krieviju", un viņš atklāja savu plānu izmantot Krievijas arvien lielākās ekonomikas problēmas kā ietekmes sviru, citējot Trampu, "manuprāt, viņam vajadzētu vienoties, citādi Krievija būs lielās nepatikšanās – paskatieties uz Krievijas ekonomiku, inflāciju".
Šis varētu būt Trampa uzstādījums – izmantot ekonomiskās sviras, ko viņš arī minēja. Džo Baidens prezidentūras beigās ir uzlicis vissmagākās sankcijas Krievijai, pieskāries visjūtīgākajai nozarei – tās ēnu flotei, kur mēs jau redzam efektu – Indija vairs nepieņem krievu tankkuģus. Tas nozīmē, ka ir gaidāmas ļoti nopietnas sekas. Krievijas kara ekonomika nebūs ilgtspējīga, Krievija izsmeļ savas finanšu rezerves, kas viņai bija, bet nav bezgalīgas. Un, es domāju, Tramps ar to rēķinās. Mazticami, ka Tramps atcels Baidena uzliktās sankcijas, jo tas ir trumpis viņa rokās. Es pat domāju, Tramps vēl varētu paplašināt šīs sankcijas uz sašķidrināto gāzi, kas ir arī ASV biznesa interesēs. Naudas plūsma no ogļūdeņraža eksporta ir faktiski vienīgais, kas uztur tās ekonomiku, cita jau nekā nav.
Tas viss ir vairāk vai mazāk ilgstoši. Sanāk, ka Tramps pārkāpj gan solījumu par mieru 24 stundās, gan, iespējams, nu jau arī 100 dienās.
Nedomāju, ka tas kaut kādā mērā apdraud viņa atbalstu Amerikā, līdz ar to neuztrauc. Katrā ziņā Tramps savā inaugurācijas runā ir pateicis, ka grib būt miera nesējs, un mēs nevaram izslēgt, ka viņš to domā ļoti konkrētā veidā – iegūstot Nobela miera prēmiju, kas labprāt būtu viņa mērķis. Bet skaidrs arī, ka Nobela komiteja neiedos miera prēmiju nevienam, kurš iedibinās mieru Ukrainā uz ukraiņu rēķina ar Krievijas uzvaru.
Un te mēs nonākam pie Putina vēstījuma Trampam pirmdien, dažas stundas pirms viņa inaugurācijas. Īsā tulkojumā no Putina pēdējo trīs gadu retorikas – divām lielvarām jāvienojas par kara pārtraukšanas nosacījumiem, iekarotās teritorijas paliek Krievijai… Plus viss tas, ko minēju kā ieganstu iebrukumam – garantijas, ka Ukraina neintegrējas NATO, utt. Citiem vārdiem, Putins, paužot gatavību iet uz sarunām, patiesībā neizpauda nevienu pieturas punktu kompromisam, bez kura nevienas sarunas nav iespējamas.
Tas ir pilnīgi skaidrs. Un Putins nepateica pilnīgi neko jaunu. Nevienu vārdu! Izņemot to mantru, ko viņš atkārto jau kuro gadu un kas ir izejas pozīcija. Un, jāteic, pirms kaut kādu sarunu sākšanas viņam arī nav nekāda pamata piedāvāt ko citu. Nevar arī sagaidīt, ka viņš atteiktos no sava iepriekš paustā uzstādījuma «Krievija visu dara pareizi». Kas būs sarunu beigās, to mēs redzēsim, bet tas nebūs vienkārši. Es domāju, ka šis sarunu iznākums visdrīzāk ir ietekmējams caur ekonomiskajām svirām, caur Krievijas ekonomisko novājināšanu. To Tramps, es domāju, diezgan labi saprot. Viņš savos izteikumos jau iezīmēja to savu sviru, ar ko ir gatavs rīkoties, lai sarunas ar Krieviju būtu efektīvas
Visu sarunu lasiet avīzes Diena trešdienas, 22. janvāra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €0.40