Nu jau pilnībā noslēdzies mācību gads – pārbaudījumi noslēgušies, izlaidumi nosvinēti. Kāds ir kopējais rezumējums – kā mums ir sekmējies aizvadītajā mācību, studiju gadā? Cik bijis viegli, cik grūti?
Atļaušos teikt, ka kopumā katrā izglītības pakāpē šis gads bija labāks – tas priecē. Bet tas, kas ne pārāk priecē – kādas pūles tas ir prasījis, lai panāktu šīs labās ziņas. Proti, kas bija jāpaveic, lai risinātu šos jautājumus un panāktu pozitīvo rezultātu. Tādēļ jācer, ka jaunās izglītības un zinātnes ministres Daces Melbārdes rokraksts ikdienas procesos būs citādāks.
Runājot par pozitīvajiem sasniegumiem – kaut vai algas pieauguma grafiks. Lai vai kā, bet pieaugums par 2,6% zemākajai darba algas likmei bija pilnīgi visiem pedagogiem no pirmsskolas līdz augstākajai izglītībai. Kā piketā vienojāmies, darba slodzi turpināja balansēt pedagogu grupām ar papildu finansējumu. Tad mēs ļoti smagās sarunās panācām papildus 8,9 miljonu eiro finansējumu no Eiropas struktūrfondiem mācību līdzekļiem. Tāpat panācām, ka tiks nodrošināts atbalsta personāls ar tam nepieciešamā papildu finansējuma nodrošinājumu jau no nākamā mācību gada. Un arī šobrīd dažādās sarunās ar valdību dominē akcents, ka izglītība būs starp prioritātēm arī nākamā gada budžeta ietvaros, tostarp arī nākamajā gadā turpinās īstenot Programmu skolā.
Jaunās ministres laikā tika arī no visām pusēm akceptēts un iedzīvināts pedagogu ētikas kodekss. Gan jāpiebilst, ka arī jautājums par atbalsta personālu un mācību līdzekļiem tieši Melbārdes kundzes laikā reāli izkustējās, jo bija ļoti daudz iestrāžu, kas bija, teikšu tieši, iestrēgušas ministrijas gaiteņos. Tāpat ir izveidota darba grupa profesionālās izglītības izmaksu pārskatīšanai – tas arī ir gadiem prasīts no Latvijas Darba devēju konfederācijas puses, no arodbiedrības puses, jo tās nav pārskatītas no 2007. gada. Līdz ar to tas, vai šai jomai būs finansējums, ir zem jautājuma zīmes, bet vismaz ir uzsākts apzināt reālās izmaksas un kādām ir jābūt šīm izmaksām atbilstoši šābrīža aktuālajām cenām. Arī zinātnei ir pieaudzis finansējums, kas gan ir nācis no Eiropas struktūrfondiem. Un vēl esam uzsākuši kopā ar ministriju darbu pie minimālā pirmsskolas pedagogu skaita noteikšanas uz konkrētu bērnu skaitu. Tā ka ir gana daudz ziņu, kas gan prasījis arī daudz darba un pūļu.
Visu sarunu lasiet avīzes Diena trešdienas, 2. jūlija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00