Aizejošais gads Latvijas mūzikas dzīvē izceļas ar vērienīgiem, pārsteidzošiem notikumiem – ar mūzikas vēsturē grandiozāko vokāli simfonisko opusu atskaņojumiem, Skolēnu dziesmu svētkiem, diriģenta Andra Nelsona un Bostonas simfoniskā orķestra viesošanos un operzvaigžņu Elīnas Garančas un Marinas Rebekas koncertiem. Bagātīgajā pirmatskaņojumu ražā izceļas Andris Dzenītis ar Trešās simfonijas Arcadia un Emīlam Dārziņam veltītā orķestra darba Vientuļā priede. Falsifikācija un epitāfija pirmatskaņojumu un simfoniskās mūzikas albuma iznākšanu.
Savas simtās sezonas sākumā Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO) atvadījās no sava mākslinieciskā vadītāja un galvenā diriģenta Tarmo Peltokoski, kuru karjera sauc tālāk pasaulē. Latvijas Nacionālajā operā (LNO) ar Riharda Štrausa Salomes jauniestudējumu atgriezās režisors Alvis Hermanis. Brīnišķīgā Georga Frīdriha Hendeļa operas Flavio, langobardu ķēniņš iestudējumā, kas uz Rīgu atceļojis no Baireitas Baroka operas festivāla, uz LNO skatuves diriģenta Andra Veismaņa vadībā līdzās horvātu un austriešu kontrtenoram Maksam Emanuelam Cenčičam (viņš ir arī izrādes režisors) un pievilcīgajam franču kontrtenoram Remī Bresam-Feijē mirdzēja pašmāju jaunie dziedātāji Katrīna Paula Felsberga, Ilze Grēvele-Skaraine, Laura Grecka, Anna Amanda Stolere, Daniils Pogoriless un Mārtiņš Zvīgulis. Operu Flavio, langobardu ķēniņš LNO varēs dzirdēt 19. un 21. decembrī.
Pianists Georgijs Osokins ir sācis sadarbību ar ierakstu kompāniju Deutsche Grammophon un laidis klajā igauņu lielmeistara Arvo Perta mūzikas albumu For Arvo un kopā ar Martu Argeriču ieskaņojis Perta Hymn to a Great City divām klavierēm. Jauniešu koris Kamēr… diriģenta Jurģa Cābuļa vadībā izcīnījis jau ceturto uzvaru Eiropas kordziedāšanas Grand Prix finālā. Gada nogalē VSIA Latvijas koncerti un Valsts akadēmisko kori Latvija pēkšņi atstājuši to ilggadējie administratīvie vadītāji Guntars Ķirsis un Māris Ošlejs. Jauna direktora gaidās ir arī Dzintaru koncertzāle. Valdība lēmusi orķestru mūziķiem un baleta māksliniekiem turpmāk vairs nepiešķirt izdienas pensijas.
XIII Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki rādīja, ka, par spīti lejupslīdošajai demogrāfijas līknei, ilgstošo pandēmijas ierobežojumu sekām un ārkārtīgi plašajam brīvā laika pavadīšanas vilinājumu spektram, jaunajā paaudzē vēl ir, kas vēlas dziedāt un dejot, kopt latvisko tradīciju, savukārt pedagogi un kolektīvu vadītāji strādājuši no visas sirds, kaut gan saņem neatbilstoši zemu atalgojumu. Neparasti augstu snieguma kvalitāti Dziesmu svētkos varēja novērtēt garīgās mūzikas koncertā, kurā dziedāja mūzikas skolu kori, simfoniskās mūzikas lielkoncertā Daudzskanīgais debesjums un svētku noslēguma koncertā Te-aust.
Sen gaidītajos diriģenta Andra Nelsona un Bostonas simfoniskā orķestra koncertos 11. un 12. maijā Latvijas Nacionālajā operā, klausoties trīs Dmitrija Šostakoviča simfonijas (Sesto, Astoto un Piecpadsmito) un Pirmo vijoļkoncertu (soliste Baiba Skride), beidzot varējām klātienē izbaudīt īpaši izkopto, sabalansēto un smalki niansēto Bostonas orķestra skanējumu. Šostakoviča mūzikas dziļums un koncentrētā, skaudrā emocionalitāte bija arī klausīšanās eksāmens publikai, kas to izturēja ar aizturētu elpu.
Karstā augusta dienā Cēsu koncertzālē izdzīvojām Riharda Vāgnera Parsifālu – monumentālu, ekstātiski garīgu, apskaidrojošu iekšējās pārtapšanas rituālu, kurā diriģenta Tarmo Peltokoski vadībā muzicēja Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris un starptautisks solistu ansamblis. Tarmo Peltokoski no LNSO mākslinieciskā vadītāja un galvenā diriģenta amata atvadījās ar iespaidīgu Gustava Mālera Astotās simfonijas atskaņojumu Latvijas Nacionālajā operā 13. un 14. septembrī – tajā piedalījās 250 mūziķu. Savukārt Liepājas koncertzāles Lielais dzintars desmitgades svinību kulminācijā Arnolda Šēnberga Gurres dziesmu atskaņojumā 7. un 8. novembrī ar Modestu Pitrenu pie diriģenta pults piedalījās pat vairāk nekā 250 mūziķu.
Gan muzikālajā, gan filosofiskajā mērogā vērienīgu tiltu starp Rietumu un Tālo Austrumu kultūru cēla Taņa Duņa Budas pasija, ko Valsts akadēmiskā kora Latvija rīkotā 28. Starptautiskā Garīgās mūzikas festivāla noslēgumā 5. septembrī Rīgas Kongresu namā diriģēja Māris Sirmais. Neilgi pirms tam neaizmirstamu iespaidu atstāja Ukrainas Brīvības orķestra vieskoncerts, ko 22. augustā Dzintaru koncertzālē diriģēja tā izveidotāja ukraiņu izcelsmes kanādiešu diriģente Kerija Linna Vilsone.
Spilgto notikumu virsotnē ir nevis valsts, bet privāto organizētāju pienesums, kas ar kvalitāti un nozīmīgumu pat pārspēj valsts dotētās koncertorganizācijas, kuras var atļauties strādāt ar zaudējumiem. Piemēram, Hermaņa Brauna fonds piedāvāja izcilu Bendžamina Britena Kara rekviēma interpretāciju Eiropas dienā 8. maijā Rīgas Domā poļu diriģenta Zbigņeva Gracas vadībā, tā paliks atmiņā ar soprāna Ingas Kalnas, britu tenora Alana Kleitona un ukraiņu un vācu baritona Viktora Ruda sniegumu.
Aizraujošs ir festivāla Rīgas ritmi projekts Šeina Stīla dzied Raimondu Paulu, ko turpinās koncertieraksts nākamā gada janvārī. Gan Andra Nelsona un Bostonas simfoniskā orķestra, gan Elīnas Garančas un Marinas Rebekas solokoncertus Latvijā piedāvāja Andreja Žagara kultūras attīstības fonds, Vāgnera Parsifāla norisi nodrošināja mākslas festivāls Cēsis. Jaunu elpu ir ieguvuši Opermūzikas svētki Siguldā, ar divām lieliskām izrādēm (Verdi Traviata ar Maiju Kovaļevsku un Dmitro Popovu galvenajās lomās; Mocarta Burvju flautas jauniestudējums ar pašmāju jaunajiem talantiem, kuru vidū īpaši izcēlās Annija Kristiāna Ādamsone Nakts karalienes tēlā) un diviem spožiem galā koncertiem, to visu diriģēja Jānis Liepiņš.
Operetes teātrim, kam nav ne telpu, ne trupas, ir izdevies kolorīts un profesionāls Franča Lehāra operetes Džudita iestudējums. Ar iespaidīgu Agra Daņiļeviča un Intara Rešetina deju lieluzvedumu Indulis un Ārija, kam mūziku komponējis Valters Pūce, Lāčplēša dienā Xiaomi arēnā nosvinēta deju skolas Dzirnas 40. jubileja. Augstvērtīgus kamermūzikas koncertus piedāvāja Mazā Mežotnes pils, saistošas un dziļas mūzikas un dzejas programmas producējis Mūzikas nams Daile.