"Tā kā Gada balvas pasniegšanas ceremonija notiks Eduarda Smiļģa Teātra muzejā, nāk prātā salīdzinājums ar kuratoriem un mākslas pētniekiem kā otrā plāna aktieriem, kuri paliek fonā un kuru notikuma vai pētījuma centrā nokļūst mākslinieks, laikmets, virziens vai vizuāls piedzīvojums," saka žūrijas vadītāja, mākslas zinātniece Ginta Gerharde-Upeniece. Tik un tā tas ir radošs darbs kopā ar mākslinieku un viņa pasauli un vienlaikus iespēja paust savu attieksmi, viedokli, atklāt ko jaunu, jā – arī provocēt un izaicināt.
Atrastais kopsaucējs
Šogad uz Gada balvu pretendē Nataļja Jevsejeva par izstādi Ludolfs Liberts. Art Deco hipnotiskais spožums Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Māra Traumane, Māra Žeikare par izstādi NSRD: Informācija par transformētu situāciju Radvila pils mākslas muzejā (Viļņā), Baiba Vanaga par izstādi Jaunais mākslas templis. Rīgas pilsētas mākslas muzejs. 1905– 1919 Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Inga Bunkše par izstādēm Magnētisms Jūrmalas muzejā un Aizmirst un atcerēties. Imants Murovskis/Jānis Murovskis Liepājas muzejā, Valentīns Petjko, Aivars Baranovskis par izstādi No zvaigžņu putekļiem līdz sulīgiem asniem Rotko muzejā, Gustavs Grasis, Valters Karsers par izstādi Kosmosa kuģis Zeme Mākslas muzejā Zuzeum.
Tāpat Gada balvas nominantu vidū ir Daiga Upeniece par izstādi Palazzo Madama. Itālijas māksla un amatniecība VI–XIX gs. Mākslas muzejā Rīgas birža, Sanita Oše par izstādi Mans ceļš. No Rozentāla studijas līdz profesijai (Jānis Jaunsudrabiņš, Oto Skulme, Indriķis Zeberiņš, Alberts Kronenbergs) Jūrmalas muzejā, Roberta Atraste par izstādēm Birokrāts, kurš slepeni lasa dzejoļus Latvijas Mākslas akadēmijas eksperimentālajā mākslas telpā Pilot un Kates Krolles un Reiņa Bērziņa izstādi Organizators kultūrtelpā Smilga, Edvarda Šmite par monogrāfiju Aut Caesar, aut nihil. Artura Baumaņa gadījums (izdevniecība Neputns, 2025) un Santa Hirša par monogrāfiju Oļegs Tillbergs (Neputns, 2025).
"Kvalitāte, oriģinalitāte un rezonanse sabiedrībā – notikumam vai pētījumam ir jābūt izskanējušam un pamanāmam," vērtēšanas galvenos kritērijus uzskaita Ginta Gerharde-Upeniece, kuras vadītajā žūrijā ir darbojušies biedrības valdes un padomes locekles Silvija Grosa, Aiga Dzalbe, Ieva Astahovska un Sniedze Kāle (katru nākamo gadu žūrijas sastāvs mainīsies). Viņu iespējamo nominantu saraksts ir bijis trīs reizes garāks. "Mēs daudz diskutējām, kamēr nonācām līdz kopsaucējam. Šajā sociālo tīklu laikmetā, kad mēs dalāmies ar vispārējām lietām, mums pietrūkst šādu profesionālu sarunu, kas ietu dziļumā," norāda mākslas zinātniece un piebilst, ka ir pārsteidzoši, ka šajā finansiālajā situācijā ir tik daudz galarezultātu (izstāžu un grāmatu) un ka daļa no tiem ir radušies nevis pateicoties, bet par spīti visam.
Ceļā uz balvu
Šādas Gada balvas izveidošana ir bijis viens no nodefinētajiem uzdevumiem Latvijas Mākslas zinātnieku un kuratoru biedrības dibināšanas laikā. Tā ir brīvprātīga organizācija, kas apvieno mākslas zinātnes profesionāļus un topošos profesionāļus – mākslas, dizaina un arhitektūras vēsturniekus, mākslas teorētiķus, pētniekus, kritiķus, kuratorus un citus mākslas dzīves veidotājus, skaidrotājus un sargātājus. Pirms gada viņi ir sarīkojuši diskusiju Ceļā uz māksla zinātnieku un kuratoru balvu: idejas, iespējas, izaicinājumi un iepazinušies ar citu pieredzi.
Gada balvas dizainu ir veidojis tēlnieks Bruno Strautiņš. Publicitātes foto
"Šī ir interesanta tēma – balvu vēsture: kā tās veidojas, kā tās attīstās. Citas izzūd, citas uzplaukst. Balvas ir katras nozares dzīvē ādere, kur var izvērtēt tās veiksmes," uzsver Ginta Gerharde-Upeniece un vērš uzmanību uz to, ka ne mazāk interesanta ir arī pašu balvu kā skulpturālu veidojumu izcelsme – no Zelta ananasa (Latvijas Arhitektūras gada balva) līdz Skatuves naglai (Spēlmaņu nakts). Mākslas pētnieku un kuratora darba izcelšanas Gada balvas dizainu ir veidojis tēlnieks Bruno Strautiņš saskaņā ar biedrības ieceri tajā ietvert divas ietilpīgas un mākslas vēsturē nozīmīgas simboliskas zīmes – kvadrātu un apli.