Izstāde Divi aktualizē portretu nevis kā ārējās līdzības fiksāciju, bet kā procesu, kas atsedz spriedzi starp redzamo un neredzamo, starp apziņas virskārtu un dziļākajiem psihes slāņiem. Modra Brasliņa zīmējumu sērija aptver gan māksliniekam personiski tuvus, gan distancētākus modeļus, priekšplānā izvirzot psiholoģisku un eksistenciālu skatījumu.
Šķiet, ka Brasliņš domā attēlos, kurus veido zīmēšanas procesā, kamēr lielākā daļa no mums domā vārdos. Atšķirībā no verbālās domāšanas, kas strukturē pieredzi lineārās, loģiskās secībās, attēliskā domāšana saglabā saikni ar arhaiskākiem uztveres mehānismiem, kuros laiks un nozīme nav pakļauti racionālai hierarhijai. Šajā kontekstā zīmējums kļūst par mediju, kurā laiks izplešas daudzdimensionāli - tas ir gan lineārs un mērāms, gan laterāls, recesīvs un vertikāls, atklājot pieredzi kā nepārtrauktu, bezgalīgu procesu.
Izstādes nosaukums Divi iezīmē duālismu, kas caurvij visu ekspozīciju: apziņa un bezapziņa, skatītājs un attēls, klātbūtne un distance, ārējais un iekšējais. Šis dalījums nav statisks tas pastāv kā dinamiska spriedze, kurā katrs portrets vienlaikus darbojas kā atspulgs un kā spogulis.