… un prom viņa bija. Vēl pirms nogurdinoši garajām svētku brīvdienām, kad it kā neviens nestrādā, bet patiesībā raujas vaiga sviedros – ar pašu izdomātiem rituāliem, pienākumiem, izpriecām, tēriņu maratonu un citām šķietami nepieciešamām izdarībām, kas dažu labu novedot pie depresijas un pēdējā laikā pat izdegšanas –, viņa uzradās kā aizdomīga dāvaniņa zem eglītes, piparkūka ar spīdīgu glazūru, brīnumsvecīte ar sēra smaku.
Es runāju, protams, par popkultūras princeses Kailijas Minogas neilgo vizīti drēgnajā Baltijas metropolē. Tā sākotnēji tika turēta noslēpumā, bet pēc tam uzsprāga medijos kā kārtējais stāstiņš no sērijas "Latvija var!" un "nav nemaz tik slikti, kā jums šķiet". Tas, ka Kailija ir īsta princese, mums labi zināms jau vairākas desmitgades (nav tiesa, ka princeses var būt tikai jaunas, – karaļnami ir pilni ar dāmām Kailijas gados un vēl!), un, godīgi sakot, tas dod cerības – vismaz mūsu paaudzei, kam jau kļuvis skaidrs, ka pelnītā karaliskā dzīve diez vai kādreiz pienāks. Turklāt popzvaigzne ir visādā ziņā līdzīga ikvienam no mums – viņa ir čakla, kustīga un nekad nepadodas. Ar pareizu attieksmi panākumi neizpaliek!
Atgādināšu, ka pērn rudenī Kailija Minoga ieradās Rīgā, lai uzfilmētu videoklipus vairākām sava Ziemassvētku albuma dziesmām. Plašāku ievērību guvis video dziesmai XMAS, jo tajā katrs var atpazīt namiņu Vecrīgā, Pils laukumā, kas kadrā gan izskatās aizdomīgi kluss un neapdzīvots. Tomēr manai sirdij tuvāks ir otrs klips – Office Party –, kas negaidīti atklāj, kāpēc filmēšanai izvēlēta tieši Rīga (jauku namiņu Eiropā netrūkst). Klipa autori, kuri jāuzteic par humora izjūtu, visticamāk, vēlējušies parādīt visbezcerīgāko darba vidi pasaulē, kāda acīmredzot vairs nav sastopama ne Bulgārijā, ne Bangladešā. Trāpīgi, lai arī drusku netaisnīgi, filmēšanai izvēlēts Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs – viena no vismūsdienīgākajām un laipnākajām latviešu kultūras iestādēm. Ziniet, arī citām būtu, ko piedāvāt! Un visai reālistiski portretēta arī pati iestādes ballīte, kurā pulcējušies pārstrādājušies, skumji, tomēr jauki un atsaucīgi cilvēki. Varbūt Finanšu ministrijā būtu greznāk, bet, jo tuvāk kultūras galam, jo ticamāk. Inscenējumu nodod vienīgi palielais vīriešu skaits ballītē un etniskā dažādība. Toties aplupušais postpadomju šarms, kas ieildzis ceturto desmitgadi, svētku tērpi, kas vilkti ne jau pirmoreiz, neticība, ka var arī citādi, – precīzi!
Princeses komandā ir labi rēķinātāji – mēs esam lēti, toties entuziasma pilni! Un, par pamācību visām pašmāju dīvām, – trešais klips Hot in December, kas uzņemts kādā baisā pagrabā. Uz sienas aiz dziedātājas muguras skaidri rakstīts: "Tiltu atsaites", un, izņemot divus eņģeļmatiem apkrautus mūziķus, nekā cita tur arī nav. Ja esat princese, nav svarīgi, kas fonā, – pilnīgi pietiks ar "tiltu atsaitēm". Ar tādu ticību vēl gadiņu tiešām var novilkt!