Kukaiņi nekļūst indīgāki, ērces var sastapt arī pilsētā, un augu skaistums ne vienmēr nozīmēs arī to veselīgumu. Kas jāielāgo, lai varētu droši izbaudīt mežu un lauku pastaigas pavasarī.
Pērn 18. novembrī kopā ar bērniem viesojāmies Daugavpils
zoodārzā, lai intervētu tā direktoru Mihailu Pupiņu. Viņš katram
bērnam uzdāvināja pa gekona mazulim. Bērni priecīgi, vecākiem lieli
izdevumi, lai iekārtotu eksotiskajiem dzīvnieciņiem mājokli un
parūpētos par uzturu. Leopardgekoni ēd dažādus kukaiņus, ko nomedī
un aprij pusdzīvus.
Lai pievērstu sabiedrības uzmanību putnu sugām un to klātbūtnes
nozīmei vidē, jau divdesmit pirmo gadu Latvijas Ornitoloģijas
biedrība (LOB) izziņojusi gada putnu. Šogad ar 2016. gada putna
titulu var lepoties dižraibais dzenis jeb majestātiskā latīņu mēles
nosaukumā - Dendrocopos major.
Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU, ar 6%), a/s
Latvijas valsts meži (LVM, ar 40%) un Latvijas
Kokrūpniecības federācija (LKF, ar 54%), parakstot dibināšanas
līgumu, 2004. gadā dibināja komercsabiedrību SIA Meža un
koksnes produktu pētniecības un attīstības institūts,
saīsināti - MeKA. «Nodarbojamies ar praktiskiem,
lietišķiem pētījumiem sadarbībā ar dažādiem vietējiem un ārvalstu
uzņēmumiem.
Ik gadu marts ir kolorektālā jeb
zarnu vēža mēnesis, kad ar informatīviem pasākumiem šai
saslimšanai tiek pievērsta pastiprināta uzmanība. Latvijas
Onkoloģijas centra onkoloģe ķīmijterapeite Signe Plāte ar asarām
acīs atceras traģiskus gadījumus, kad nav izdevies palīdzēt
sasirgušajiem pacientiem, un aicina ikvienam rūpēties par savu
veselību, kā arī uzmanību fokusēt no finansējuma trūkuma
veselības nozarē uz pacientu izglītošanu.
Ārsti novērojuši tendenci – tieši
vīrieši dodas pie ārsta samērā vēlu, viņiem ir daudz ielaistu
slimību, un kvalitatīvi palīdzēt ir grūti. Tādēļ urologi un
onkologi aktualizē jautājumu – kādai būtu jābūt valstiskai
pieejai vīrieša veselības aprūpē. Rīgas Austrumu slimnīcas
Uroloģijas klīnikas vadītājs Vilnis Lietuvietis stāsta, kāda tā
ir šobrīd un kā tai vajadzētu attīstīties, lai nodrošinātu
sabiedrības veselības kvalitāti.
Organizācija_ EuropaColon ir dibināta 2005. gadā un ir vadošā jeb jumta organizācija zarnu vēža pacientu organizācijām visā Eiropā. EuropaColon_ mērķis ir apvienot zarnu vēža pacientus, veselības aprūpes speciālistus, politisko lēmumu pieņēmējus, medijus un sabiedrību kopumā, lai cīnītos ar zarnu vēža saslimšanu. Organizācija patlaban ir pārstāvēta 21 Eiropas valstī, tostarp Latvijā.
Olu krāsošana ar dabas materiāliem ir modē, un ļoti labi! Gan no estētiskā viedokļa, gan domājot par draudzīgumu apkārtējai videi, gan no laika pavadīšanas aspekta. Jo, pamazām un savlaicīgi gatavojoties, mēs pagarinām svētku laiku, padarot par svētkiem arī pašu pošanās procesu.
Ir vakarpuses krēsla, diena jau garāka par nakti, arī kalendārs vēsta - pavasaris klāt. Sēžam divatā uz senlaicīga ādas dīvāniņa Ēdoles pils iekšpagalma terasē ar skatu uz vārtiem, lēni un nedzirdami snieg pūkains sniegs lielām, slinkām pārslām un kūstot pil notekcaurulēs, bet citādi ir pilnīgs klusums.
Lai gan kolorektālā jeb zarnu vēža izplatība no visiem vēža paveidiem ir viena no augstākajām, tomēr cilvēki aizvien diezgan kūtri pievērš uzmanību zarnu stāvoklim. Ikvienam iedzīvotājam pēc 50 gadu vecuma ir iespēja reizi gadā veikt valsts apmaksātu zarnu vēža skrīninga analīzi, ko aizvien izmanto nepietiekams daudzums cilvēku.
Olu krāsošana ar dabas materiāliem ir modē, un ļoti labi! Gan no
estētiskā viedokļa, gan domājot par draudzīgumu apkārtējai videi,
gan no laika pavadīšanas aspekta. Jo, pamazām un savlaicīgi
gatavojoties, mēs pagarinām svētku laiku, padarot par svētkiem arī
pašu pošanās procesu. Es līdz šim izmantoju sīpolu mizu metodi, jo
ne ar kumelīšu tēju, ne bietēm man nekas labs nesanāca. Satinu olas
marlē kādu kopā ar rīsiem, kādu ar dillēm vai tamlīdzīgām
lapiņām.
Ir vakarpuses krēsla, diena jau garāka par nakti, arī kalendārs
vēsta - pavasaris klāt. Sēžam divatā uz senlaicīga ādas dīvāniņa
Ēdoles pils iekšpagalma terasē ar skatu uz vārtiem, lēni un
nedzirdami snieg pūkains sniegs lielām, slinkām pārslām un kūstot
pil notekcaurulēs, bet citādi ir pilnīgs klusums.
Lai gan kolorektālā jeb zarnu vēža izplatība no visiem vēža
paveidiem ir viena no augstākajām, tomēr cilvēki aizvien diezgan
kūtri pievērš uzmanību zarnu stāvoklim. Ikvienam iedzīvotājam pēc
50 gadu vecuma ir iespēja reizi gadā veikt valsts apmaksātu zarnu
vēža skrīninga analīzi, ko aizvien izmanto nepietiekams daudzums
cilvēku. Uz to norāda onkoloģe ķīmijterapeite Eva Vecvagare un
piebilst, ka nedaudz citādi ir ar jauno trīsdesmitgadnieku paaudzi
- viņi savai veselībai pievērš daudz lielāku nozīmi.
Organizācija EuropaColon ir dibināta 2005. gadā un ir
vadošā jeb jumta organizācija zarnu vēža pacientu organizācijām
visā Eiropā. EuropaColon mērķis ir apvienot zarnu vēža
pacientus, veselības aprūpes speciālistus, politisko lēmumu
pieņēmējus, medijus un sabiedrību kopumā, lai cīnītos ar zarnu vēža
saslimšanu. Organizācija patlaban ir pārstāvēta 21 Eiropas valstī,
tostarp Latvijā.
Veselības ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītājs Oskars
Šneiders stāsta, ka ministrija patlaban izvērtē iespējas izveidot
vienotu valsts patoloģijas ekselences laboratoriju - lai varētu
veikt iespējami precīzāku onkoloģijas patoloģiju diagnostiku. Šādas
laboratorijas izveide būtu ieguvums pacientiem - ātri un ar ļoti
precīzu diagnostiku būtu iespējams noteikt pacientam vispiemērotāko
ārstēšanas metodi.
Ārsti novērojuši tendenci - tieši vīrieši dodas pie ārsta samērā
vēlu, viņiem ir daudz ielaistu slimību, un kvalitatīvi palīdzēt ir
grūti. Tādēļ urologi un onkologi aktualizē jautājumu - kādai būtu
jābūt valstiskai pieejai vīrieša veselības aprūpē. Rīgas Austrumu
slimnīcas Uroloģijas klīnikas vadītājs Vilnis Lietuvietis stāsta,
kāda tā ir šobrīd un kā tai vajadzētu attīstīties, lai nodrošinātu
sabiedrības veselības kvalitāti.
Ik gadu marts ir kolorektālā jeb zarnu vēža mēnesis, kad ar
informatīviem pasākumiem šai saslimšanai tiek pievērsta
pastiprināta uzmanība. Latvijas Onkoloģijas centra onkoloģe
ķīmijterapeite Signe Plāte ar asarām acīs atceras traģiskus
gadījumus, kad nav izdevies palīdzēt sasirgušajiem pacientiem, un
aicina ikvienam rūpēties par savu veselību, kā arī uzmanību fokusēt
no finansējuma trūkuma veselības nozarē uz pacientu
izglītošanu.
Agrita Miesniece, Valsts izglītības satura centra (VISC) vecākā
referente izglītības satura jautājumos, skaidro, ka mājasdarbu
saturs un daudzums atkarīgs no katras skolas normatīviem. Šobrīd
valsts nenosaka mājasdarbu obligātumu, nav arī noteiktu
ierobežojumu to uzdošanā. Ar mājasdarbu uzdošanu saistītie
jautājumi var būt iekļauti skolu nolikumos vai mācību sasniegumu
vērtēšanas kārtībā, un katrai skolai tie var atšķirties.
Daudzi vecāki sociālajos tīkos un sarunās pauž sašutumu par
skolēnu pārslodzi un, viņuprāt, neadekvāto mājās veicamo uzdevumu
sarežģītību, kas bērnam nemaz neesot pašam pa spēkam, tāpēc
vecākiem nākas mācīties kopā ar bērnu. Tādas problēmas vērojamas
jau pat pirmajā klasē. Varbūt apgūstamās vielas ir par daudz, vai
arī pedagogi strādā neproduktīvi, ja nepietiek laika, lai bērni
nepieciešamo iemācītos stundās, un jāstrādā vēl pa vakariem mājās?
Skolas Diena to mēģina noskaidrot, uzrunājot gan vecākus,
gan pedagogus.
Pagājušonedēļ sociālajos tīklos zaļi domājošie un pat vides organizācijas naski dalījās ar aktiera Leonardo di Kaprio runu, ko viņš teica Oskara balvas ceremonijā. Pateicoties par ilgi gaidīto balvu, di Kaprio pievērsās arī klimata pārmaiņām un mudināja būt saudzīgiem pret vidi. Kā jau tas bija paredzams, viena daļa lasītāju aktiera, kurš ir arī vides aktīvists, uzņem dokumentālās filmas par dabas aizsardzības tēmām un dāsni ziedo vides organizācijām, teikto slavēja un priecājās, ka klimata pārmaiņām veltīti teksti skan no izklaides industrijas troņa, turpretim citi apvainoja di Kaprio liekulībā.
Ornitologs Uģis Bergmanis jau trešo gadu savā īpašumā Madonas novada Barkavas pagastā uztur savvaļas putnu rehabilitācijas staciju – Baltijas mērogā unikālu projektu, ko izveidojis, lai sniegtu palīdzību savainotiem īpaši aizsargājamo sugu putniem un nodrošinātu to atgriešanu savvaļā. Patlaban stacijā ir divi iemītnieki – jūras ērglis un meža pūce.
Gaidot pavasari un gatavojoties Lieldienu noskaņai, noderēs
dekori no olu čaumalām, kas pārvērstas svečturos. Liels darbs nav
jāiegulda, taču jādarbojas rūpīgi, jo materiāls ir trausls. Der
padomāt arī par tā draudzīgumu dabai - protams, pirmkārt, uzturā
lietojot olas no bioloģiskām saimniecībām, otrkārt, sveces lejot no
bišu vaska vai organiskā sojas vaska. Čaumalas un, ja ir vēlēšanās,
arī pašu svecīti var iekrāsot ar pārtikas krāsām, smaržu cienītāji
var piepilināt pāris pilienu ēteriskās eļļas.
Pašā marta sākumā, kad naktīs gaisa temperatūra vēl turas
mīnusos, Ornitoloģijas biedrības Rīgas grupa rīkoja pūču
klausīšanās pārgājienu no Zvirgzdes līdz Ķegumam. Pārgājiens kā jau
pārgājiens - 30 kilometru pa meža ceļiem un takām. Tikai nianse
viena - pūces aktīvas ir naktī un arī mūsu gaitas sākās ap pulksten
septiņiem vakarā, bet noslēdzās piecos no rīta.
Pagājušonedēļ sociālajos tīklos zaļi domājošie un pat vides
organizācijas naski dalījās ar aktiera Leonardo di Kaprio runu, ko
viņš teica Oskara balvas ceremonijā. Pateicoties par ilgi
gaidīto balvu, di Kaprio pievērsās arī klimata pārmaiņām un
mudināja būt saudzīgiem pret vidi. Kā jau tas bija paredzams, viena
daļa lasītāju aktiera, kurš ir arī vides aktīvists, uzņem
dokumentālās filmas par dabas aizsardzības tēmām un dāsni ziedo
vides organizācijām, teikto slavēja un priecājās, ka klimata
pārmaiņām veltīti teksti skan no izklaides industrijas troņa,
turpretim citi apvainoja di Kaprio liekulībā.
Daudziem studentiem no Latvijas ir interese savas zināšanas papildināt ārpus valsts robežām, gūt tur pieredzi un jaunus draugus, un, kaut arī atsevišķās nozarēs arī pie mums netrūkst ārvalstu studentu, varētu šķist, ka interese latviešiem doties studēt pasaules augstskolās ir lielāka.
Daudziem studentiem no Latvijas ir interese savas zināšanas
papildināt ārpus valsts robežām, gūt tur pieredzi un jaunus
draugus, un, kaut arī atsevišķās nozarēs arī pie mums netrūkst
ārvalstu studentu, varētu šķist, ka interese latviešiem doties
studēt pasaules augstskolās ir lielāka. Sabiedrībā daudz tiek
diskutēts par Latvijas augstskolu studiju kvalitāti un
konkurētspēju, taču tajā pašā laikā Valsts izglītības attīstības
aģentūra (VIAA) ik gadu piedāvā stipendijas ārzemju studentiem
mācībām Latvijā.
Mūkusalas mākslas salona Lielajā zālē līdz 2. aprīlim skatāma gleznotāja Jura Utāna jaunāko darbu izstāde Invāzija, kurā viņš pievēršas pēdējā laika sociālajām aktualitātēm un problēmām. Gleznu vizuālais pamats ir apkārt notiekošais, ar kura palīdzību ieskicētas mūsdienu urbānās drāmas un traģēdijas - vardarbība, agresija, politiskās vides meli.
Siltie laikapstākļi ir iemesls arī tam, ka sākušas ziedēt
lazdas, liecina Dabasdati.lv. Kaut arī par lazdu
ziedēšanas laiku uzskata martu - pēc ilgtermiņa dabas vērošanas
datiem, vidēji lazdas zied 24. martā. Tomēr lazdu ziedēšanas
rekords paliek bezsniega 1990. gadā, kad visā Latvijā tās jau
ziedējušas februāra pirmajā nedēļā. Vai drīz jau gaidāmi arī zilo
vizbulīšu pirmie ziedi? Vēro dabu un portālā Dabasdati.lv
ziņo par pirmajiem pavasara vēstnešiem no visām Latvijas malām!
Novērojumus var ērti reģistrēt, arī izmantojot mobilo lietotni
Dabasdati.lv.
Par to, vai istabas augiem piemīt tikai estētiskas īpašības vai
tomēr tie spēj arī darboties terapeitiski, viennozīmīgas taisnības
nav. Ja smēķēsiet kā skurstenis, neviena pelargonija, ne līdakaste
no telpām nesmuko smaku pilnībā iznīdēt nespēs, arī ar sadzīves
ķīmiju un parafīna svecēm jārīkojas prātīgi.
Tik daudz kas tiek minēts, runājot par kāzu modi un iespējām ekstravaganti, ekstrēmi, vintedžīgi, rustic un vēl sazin kā nosvinēt šo dzīves notikumu, ka plašajā piedāvājumu klāstā var apjukt un nemaz neapprecēties... Taču, atmetot lieko, jāsecina - patiesi un vienmēr modē ir precēties tā, lai pašiem skaisti un viesiem prieks.