Sākot ar aprīļa beigām, prognozējami ir pieaugusi spriedze ASV un Irānas attiecības. Mazināt šo spriedzi var vadošās Eiropas valstis – Vācija, Francija un Lielbritānija –, kuras nonākušas grūtas izvēles priekšā.
Gandrīz uzreiz pēc tam, kad ASV īpašais prokurors Roberts Millers publiskoja ziņojumu ar secinājumu, ka ASV prezidenta Donalda Trampa kampaņas pārstāvji nav sadarbojušies ar Krieviju, lai ietekmētu iepriekšējo ASV prezidenta vēlēšanu gaitu un iznākumu, ir atsākušies arī ASV un Krievijas diplomātiskie kontakti augstākajā līmenī.
No Reigana līdz Zelenskim jeb Ukrainas jaunais prezidents nebūt nav pirmais, kurš politikā ienācis, izmantojot savu uz skatuves vai ekrāna iegūto popularitāti.
Dienvidamerikas valstī Venecuēlā kārtējo reizi bez panākumiem noslēdzās opozīcijas līdera Huana Gvaido solītā Valsts prezidenta Nikolasa Maduro gāšanas "pēdējā fāze", uzskatāmi parādot, ka režīma nomaiņa nav iespējama bez bruņotas ārvalstu iejaukšanās.
Pagājušajā nedēļā Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja rīkojumu par Krievijas pilsonības piešķiršanu atvieglotā kārtībā "atsevišķo Ukrainas austrumu rajonu", kā oficiāli tiek apzīmētas starptautiski neatzītās prokrievisko separātistu republikas jeb Donbasa, iedzīvotājiem.
Komunistiskās Ziemeļkorejas līdera Kima Čenuna vizīte Krievijā un viņa tikšanās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu kārtējo reizi atgrieza
pasaules uzmanības centrā Ziemeļkorejas kodolieroču problēmu.
Ukrainas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā prognozējamu un ļoti pārliecinošu vēlētāju vairākuma atbalstu sev nodrošināja valstī populārais komiķis Volodimirs Zelenskis. Taču viņa uzvara vēl negarantē situācijas uzlabošanos pretrunu un problēmu nomocītajā Ukrainā.
Par Igaunijas valsts prezidentes Kersti Kaljulaidas gaidāmo braucienu uz Krieviju, nepieciešamību sākt dialogu ar Maskavu un par Eiropas armiju – ar Stokholmas Ekonomikas augstskolas Rīgā vieslektoru Māri Induli Graudiņu sarunājas Andis Sedlenieks.
Iepriekšējās nedēļas nogalē Ekvadora, būtībā apmaiņā pret kredītu 4,2 miljardu ASV dolāru apmērā, piekrita izraidīt no savas vēstniecības Londonā tur septiņus gadus patvērumu radušo interneta vietnes WikiLeaks dibinātāju Džūljenu Asanžu. Šobrīd Asanžs atrodas britu varas iestāžu rokās, un viņu, visticamāk, gaida izdošana ASV.