Par to, vai Krievijas kārtējie noziegumi Ukrainā saistīti ar taktiku, kādu ASV izmanto sarunās ar Kremli par karadarbības pārtraukšanu, un Krievijas tālākajiem stratēģiskajiem uzbrukuma mērķiem, intervijā Agnesei Margēvičai skaidro Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs, militārais analītiķis Igors Rajevs
Kāpēc Rīgas mērs nebūs ne
Šlesers, ne Ķirsis, un vai
Vienotība var atļauties neko
nemainīt līdz pašvaldību
vēlēšanām, pat ja tas
nozīmētu premjera amata
zaudēšanu, ar polittehnologu
Danu Titavu sarunājas
Agnese Margēviča.
Par globālo tarifu karu ietekmi uz Latviju, trešo pušu centieniem ietekmēt sarunas ar Telia,
Gausa atlaišanu kā priekšnoteikumu, lai valsts atbalstītu airBaltic, un IPO neiespējamību šobrīd
ekonomikas ministru Viktoru Valaini (ZZS) iztaujā Agnese Margēviča.
Valsts prezidenta jaunākās likumdošanas iniciatīvas intervijā Agnesei Margēvičai vērtē konstitucionālo tiesību eksperts, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes pasniedzējs Gunārs Kusiņš.
Par birokrātijas kultūras neiznīdējamību un par to, ko birokrātijas mazināšanas kampaņā
darīt, lai no maksimāli sarežģīti
un gari pārietu uz maksimāli
vienkārši un īsi, Agnese Margēviča intervē Latvijas Universitātes profesoru sociālajā psiholoģijā Ivaru Austeru
Par to, kādus riskus ietver Edgara Rinkēviča rosinātie un diskusijām Saeimā nodotie grozījumi par pagaidām šķietami nebūtisku Valsts prezidenta pilnvaru palielināšanu un kāpēc Latvija šobrīd to nevar atļauties, Agneses Margēvičas intervija ar vienu no Apvienotā saraksta līderiem Edvardu Smiltēnu
Par aktuālo draudu līmeni,
Krievijas lielo plānu aiz
dažādiem sabotāžas aktiem
un to, kā Latvijas sabiedrība
reaģē uz atkusni ASV–
Krievijas attiecībās,
Agneses Margēvičas intervija
ar iekšlietu ministru Rihardu
Kozlovski (JV)
Politiskā sāncensība par to, kurš
būs panācis kājnieku mīnu
atļaušanu mūsu austrumu
robežas aizsardzībai un kurš
vainīgs, ka tas netika izdarīts jau
pirms gada, ir ļoti ilustratīvs
sākums tam skrējienam pēc aizsardzības
miljoniem, kuru piedzīvosim tuvākajos
gados.
Par to, vai ekonomikā jau vērojamas sabiedrības bailes no kara un kā nodrošināties, lai
rekordlielie tēriņi aizsardzībai audzētu Latvijas IKP, nevis pārvērstos kārtējā neveiksmīgajā
naudas apgūšanas projektā, ekonomistu, Latvijas Universitātes rektoru Gundaru Bērziņu
intervē Agnese Margēviča.
Par to, vai valdošās partijas var atļauties nedarīt neko un savu tālāko taktiku pieskaņot pašvaldību vēlēšanu rezultātiem, kā arī par pašmāju trampisma riskiem Agneses Margēvičas intervija ar vienu no zinošākajiem politisko procesu vērotājiem, kādreizējo Vienotības politiķi Arti Kamparu
Par to, kā mums sagatavoties X stundai, cik mums ir laika un kā runāt ar sabiedrību, kurā
panika jau ir iestājusies, Agneses Margēvičas intervija ar Ziemeļvalstu Noturības organizācijas
valdes locekli, bijušo Aizsardzības ministrijas valsts sekretāru Jāni Garisonu
Ja kādam pēdējo pusotru nedēļu šķita nevietā uz globālās drāmas fona nodarboties ar utīšanos, ko sauc par valdības kritizēšanu, valdošā koalīcija pirmdien pārliecinoši pateica, ka nevajag kautrēties to darīt, ja pamats ir.
Par to, vai ASV prezidents apzināti izvēlējies stratēģiju, kas
kaitēs Eiropas drošībai un pašu ASV ģeopolitiskajām pozīcijām, vai mēs vērojam tikai grūti saprotamu taktiku Krievijas
piedabūšanai uz pamieru Ukrainā, ar vienu no Eiropā ietekmīgākajiem latviešu politiķiem,
Eiropas Parlamenta viceprezidentu Robertu Zīli (NA) sarunājas Agnese Margēviča.
Sakramentālā frāze par "ģeopolitisko situāciju" atkal ir izglābusi valdošo koalīciju. Saeimai vakar apstiprinot trīs jaunus ministrus, var teikt, ka Evikas Siliņas valdības brīvais kritiens ir iesaldēts.
Par tektoniskajām pārbīdēm starptautiskajā politikā, kas mūs mirklī ir padarījušas ievainojamākus blakus agresorvalstij Krievijai, un to, kāpēc necīnāmies par vietu pie lēmumpieņēmēju galda, bijušo aizsardzības un ārlietu ministru Arti Pabriku intervē Agnese Margēviča.
Par to, vai pēc pēdējiem pieredzētajiem notikumiem Baltajā namā no ASV prezidenta administrācijas vēl ir vērts gaidīt kādu Ukrainai un visai Eiropai draudzīgāku uzvedības modeli, Agnese Margēviča intervē politologu Andi Kudoru, kurš vienmēr aicinājis nesteigties norakstīt Donaldu Trampu
Kāds pamanīja brīdi, kad saucieni par satiksmes ministra Kaspara Briškena (Progresīvie) atbrīvošanu no amata pēkšņi apklusa kā izslēgts televizors, kas mēnešiem bez mitas pilnā skaļumā translējis vienu un to pašu?
Par to, vai ZZS pauze ar jauna labklājības ministra izvirzīšanu un uz sarunu izsaukto premjerministri nozīmē Evikas Siliņas valdības restarta plāna izbrāķēšanu, ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētāju Hariju Rokpelni izjautā Agnese Margēviča.
Trampa nākšana pie varas parāva slūžas Latvijā jau nepārtraukti latentā stāvoklī esošajai tvīksmei pēc to īsto, stingro, lemtspējīgo darītāju un valsts pārvaldītāju meklēšanas ārpus politiskās un ierēdniecības vides.
Pēdējās dienās grūti samierināties,
cik daudziem aizkaitinājums par
kreisi liberālās ideoloģijas uzspiestajiem pārspīlējumiem un
valdošās elites ilgstošo aroganci
tiktāl aizmiglojis prātu, ka tie
gatavi sajūsmā aplaudēt katram "vecās
sistēmas grāvēja" Trampa un viņa komandas
izteikumam, pat ja tie idejiski vērsti pret
Latvijas interesēm un klaji atkārto Putinam
izdevīgus vēstījumus.
Par nedēļu, kurā Trampa jaunā starptautiskā politika satricināja pasauli un atsvieda mūs tādā apdraudētības līmenī, kādā bijām pirms Otrā pasaules kara un cerējām neatgriezties nekad, Agneses Margēvičas intervija ar starptautiskās politikas un diplomātijas ekspertu Kārli Daukštu
Autoritatīvā Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) svaigākajā “Latvijas ārējās un drošības politikas gadagrāmata 2025” izdevumā ietvertās rekomendācijas mūsu ārpolitikas veidotājiem atzīt Palestīnas neatkarību un izvērtēt, vai nebūtu jāierobežo kontakti ar Izraēlas valdības pārstāvjiem, par ko rakstīja Diena, radījušas sašutumu ārlietu ministres Baibas Bražes partijā Vienotība.
Jāsāk ar atrunu, ka komentēt iekšpolitiskos kašķus laikā, kad divi autoritāra stila līderi – Putins un Tramps – iedomājas brutāla iekarošanas kara leģitimēšanu pasaulei pasniegt kā miera plānu, nolemjot Ukrainu, Baltiju un Eiropu kopumā pastāvīgiem drošības riskiem, šķiet nevietā un pat tā kā neērti.
Par to, kāpēc premjeres partija kavējas ar valdības restarta piedāvājumiem,
Jaunās Vienotības politisko smagsvaru Ainaru Latkovski izvaicā Agnese Margēviča.
Par to, vai, kā un kāpēc varētu krist Evikas Siliņas valdība, kas to tur un kādas varētu būt nākamās koalīcijas aprises, Nacionālās apvienības (NA) politisko smagsvaru Raivi Dzintaru intervē Agnese Margēviča.
Tēma par ierēdniecības piespiedu atgriešanu klātienes darbā pēc patiesi pārāk ieilgušajām "kovidbrīvdienām" pati par sevi ir adekvāta un pamatota. Taču, kā jau teju viss, kam pēdējā laikā pieķeras politiskā vadība, arī šī tēma strauji kļūst par vēl vienu apliecinājumu nespējai skaidri definēt mērķi, ticami argumentēt un iedzīvināt lēmumos.
Paša notikuma pieblīvētajam
politiskajam zemtekstam neproporcionāli maza ievērība veltīta
aizvadītajā piektdienā notikušajām Valsts prezidenta Edgara
Rinkēviča konsultācijām ar
Saeimā pārstāvēto partiju – gan koalīcijas,
gan opozīcijas – politiķiem, lai gan no tām
nomērāma uztraucoši augsta temperatūra
gan politikā notiekošajam, gan vēl tikai
gaidāmajam.
Tas, ka Evikas Siliņas (JV) valdība un atsevišķi tās ministri ir nepopulāri vai pat ļoti nepopulāri, nav nekas jauns, un, lai cik ciniski neizklausītos, tādēļ vien valdībai nav jākrīt, ne arī tā tīri tehniski var šī iemesla dēļ nokrist.