Slimnīcas beidzot saņēmušas izpratni no ierēdņiem, bet joprojām gaida papildus finansējamu, lai iedzīvotāji arī gada nogalē varētu saņemt valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus. Tām iedalītās kvotas pacientu ārstēšanai ir izsmeltas un pat pārsniegtas, bet papildus piešķirtie pieci miljoni latu līdz slimnīcām vēl nav nonākuši, portālam Diena.lv pavēstīja Latvijas Slimnīcu biedrībā (LSB).
Publicējam_ laikraksta Diena _lasītājas iesūtīto atklāto vēstuli veselības ministrei Ingrīdai Circenei.[Annas Bērziņas rakstā "Valsts maksā, bet cilvēki iespēju neizmanto" laikrakstā Diena]__ izlasīju, ka Circenei esot kauns, un, spriežot pēc visa, kauns par sievietēm, nevis sistēmu, lai gan sistēma būtībā tik vien piedāvā kā izmeklējumu, ar kuru bieži nepietiks pat diagnozei.
Veselības ministrija pazinojusi, ka, samazinoties iedzīvotāju skaitam Latvijā, nav nepieciešams būtiski palielināt kvotas pašvaldību slimnīcām. Tomēr Slimnīcu biedrības priekšsēdētājs Jevgeņijs Kalējs Dienai uzsvēra - vidēji gadā stacionēti tiek 10% attiecīgās teritorijas iedzīvotāju, bet piešķirtā kvota ir tikai 7-8%. Tas nozīmē, ka daudzas pašvaldību slimnīcas var nonākt līdz bankrotam.
Veselības ministre Ingrīda Circene (Vienotība) nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (Vienotība), atkārtoti prasot nozares finansējumu 2014.gadā palielināt līdz 4,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tas nākamā gada budžetā prasītu papildus 260 miljonus latu.
Daudz lielāka vērība veselības izglītībai būs jāpievērš profesionālo vidējo izglītības iestāžu audzēkņiem. Tāpat uzlabojumi veselības jautājumu apguvē iecerēti sākumskolā, pamatskolā un vidusskolā.
Nesakārtotas primārās aprūpes dēļ slimnīcām jāpilda ģimenes ārsta funkcijas, kas ietekmē gan pacientu gaidīšanas laiku rindā, gan samazina finansējumu citu pakalpojumu nodrošināšanai. Veselības ministrija (VM) sola primāro aprūpi uzlabot nākamgad, īpašu uzmanību pievēršot ģimenes ārstu kvalitātes kritērijiem, bet rezultāts atkarīgs no finansējuma.
Nākamgad ārstniecības personu darba samaksa varētu pieaugt par vismaz 28 latiem, augstākais pieaugums plānots ārstiem - 71 lats, liecina Veselības ministrijas (VM) aprēķini.
Ir grūti valdīt emocijas un izvēlēties izteicienus, iepazīstoties ar Ekonomikas ministrijas un Veselības ministrijas iecerēm, kā tām papildināt savus ieņēmumus nākamā gada budžetā. Kamēr vieni sapņo, kā paaugstināt autogāzes akcīzi, pielīdzinot to benzīna nodokļa likmei, tikmēr otri par savu uzbrukuma mērķi izvēlējušies speķi un desu.
Veselības ministrija (VM) īsteno virkni pasākumus, kas paredz gan atteikties no nevajadzīgu pārskatu, pārbaužu un darbību veikšanas, gan plašāku pāreju uz dokumentu elektronisku apriti, tādējādi cerot mazināt administratīvo slogu nozarē, portālu Diena.lv informēja VM pārstāvis Oskars Šneiders.VM norāda, ka veiktas izmaiņas normatīvajos dokumentos, uz pusi samazinot pārskatu iesniegšanas biežumu augstskolām un ministrijas padotībā esošajām budžeta iestādēm par rezidentu apmācībai piešķirto finanšu līdzekļu izlietojumu.
Profesors, Latvijas un Baltijas Dermatoveneroloģijas asociāciju prezidents Andris Rubins publicējis atklātu vēstuli, adresētu premjeram Valdim Dombrovskim un Saeimas deputātiem, kurā aicina no amatiem atlaist veselības ministri Ingrīdu Circeni un Veselības ministrijas valsts sekretāru Rinaldu Muciņu.
Ne visās slimnīcās finanšu līdzekļi tiek izlietoti pietiekami efektīvi, intervijā portālam Diena.lv atzīst veselības ministre Ingrīda Circene (Vienotība), tajā pašā laikā gan uzsverot, ka nozarē jūtams nozīmīgs finansējuma trūkums. Vienlaikus ministre atzīst, ka vismaz pagaidām neredz nepieciešamību vērtēt Stradiņa slimnīcas valdes atbildību notikušajā ugunsgrēkā.