No 194 miljonu eiro lielā pieauguma, kas šogad papildu atvēlēts veselības aprūpei, vairāk nekā pusi paredzēts tērēt mediķu atalgojuma celšanai. Tomēr nozarē pilnīgas skaidrības par atalgojuma pieaugumu nav, trešdien vēstīja raidījums LNT Ziņas.
Pacientu parādi slimnīcām pēdējos gados samazinājušies, tostarp arī pateicoties parādu piedzinēju iesaistei, taču summas joprojām ir ievērojamas un mērāmas miljonos, svētdien vēstīja raidījums LNT Ziņu TOP 10.
Rīgā trūkst neatliekamās palīdzības slimnīcu, jo patlaban daudzprofilu neatliekamo palīdzību var nodrošināt tikai Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca un Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, intervijā aģentūrai LETA teica Latvijas Slimnīcu biedrības vadītāja vietniece Egija Širova.
Valdība otrdien atbalstīja programmu Izaugsme un nodarbinātība, kuras mērķis ir uzlabot kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, jo īpaši sociālās, teritoriālās atstumtības un nabadzības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem. Šajā projektā nākamajos gados kopumā slimnīcu infrastruktūru attīstībai būs pieejami 194,3 miljoni eiro, no kuriem 174 miljoni eiro paredzēti lielajām slimnīcām.
Nākamgad slimnīcām varētu pieaugt finansējums par stacionārajiem pakalpojumiem, pirmdien pēc tikšanās ar Latvijas Slimnīcu biedrības vadību aģentūrai LETA pastāstīja veselības ministre Anda Čakša.
Ik pa laikam rodas situācijas, kas raisa diskusijas par pacientu drošību pēc izrakstīšanas no slimnīcas. Vēl nesen netālu no Madonas slimnīcas atrasta mirusi sieviete, kas pirms pāris dienām no tās pašas ārstniecības iestādes izrakstīta. Notikušo šobrīd izmeklē policija.
Slimnīcu tīkls Latvijā patlaban ir salīdzinoši blīvs, kas ierobežota finansējuma apstākļos vēl vairāk apgrūtina efektīvu līdzekļu izlietojumu, aģentūru LETA informēja Veselības ministrijas (VM) pārstāvis Oskars Šneiders.
Veselības ministrija (VM) pieļauj, ka slimnīcu tīkla reformas rezultātā daļai mediķu no tām ārstniecības iestādēm, kur kāda nodaļa tiks slēgta vai kāds specifisks pakalpojums vairs netiks sniegts, nāksies pārkvalificēties uz citu medicīnas specialitāti vai arī meklēt darbu citā slimnīcā.
Atbalstot veselības aprūpes modeli, kas paredz finansējumu medicīnai nodrošināt ar valsts obligāto universālo apdrošināšanu no valsts budžeta līdzekļiem, vienlaikus nav atrisināts jautājums, kur šo finansējumu ņemt. To, ka naudas nepietiek, atzīst visi. Tikmēr šā gada veselības finansējuma vājās puses aktualizējusi Latvijas Slimnīcu biedrība (LSB), norādot, ka kvotas medicīnā šogad tikpat kā ir beigušās, līdz ar to lielai daļai Latvijas iedzīvotāju vismaz līdz decembra beigām nebūs pieejama valsts apmaksāta veselības aprūpe, trešdien vēsta laikraksts Diena.
Jau rudenī dzirdēt, ka lielajām slimnīcām beidzas kvotas uz izmeklējumiem, nav nekas neparasts. Arī šogad daļai pacientu jāsamierinās, ka pieraksts būs vien uz nākamo gadu. Par to ziņo lielās slimnīcas, bet ar šo problēmu saskaras arī reģionos.Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīcā (RAKUS) šobrīd pieraksts līdz gada beigām ir pilns uz valsts apmaksātām reimatologu, oftalmologu, ginekologu, kardiologu-aritmologu konsultācijām, diagnostiskās kardioloģijas izmeklējumiem - ehokardiogrāfiju, veloergometriju, Holtera monitorēšanu, galvas un kāju asinsvadu izmeklējumiem un resnās zarnas endoskopiskajiem izmeklējumiem.
Trūkstošo medicīnas speciālistu saraksts ir garš, un grūti ir atrast kādu ārstniecības iestādi, kurā nebūtu brīvu vakanču. Problēma gan nepavisam nav jauna, bet tagad veselības ministre Anda Čakša aizvien vairāk uzstāj, ka pašvaldībām jābūt radošām un jādomā jauni veidi, kā jaunos cilvēkus savā ziņā pievilināt.
Latvijā sarežģītas operācijas nereti tiek veiktas salīdzinoši mazākās slimnīcās, secināts Pasaules Bankas (PB) pētījumā "Slimnīcu apjomi un aprūpes kvalitāte Latvijā". Turklāt šīs sarežģītās operācijas mēdz veikt ārsti, kuri līdzīga veida manipulācijas izdara vien dažas reizes gadā.
