Balvu novada pašvaldība nolēmusi slēgt Tilžas internātpamatskolu, atzīstot, ka bez valsts mērķdotācijas vairs nespēs to uzturēt. Pašvaldību internātskolu uzturēšanu valsts turpināja līdzfinansēt līdz 2018. gada 31. decembrim, bet no janvāra visus šos izdevumus sedz pašvaldības. Tilžas internātpamatskolas uzturēšanai valsts gadā atvēlēja 233 049 eiro. Savukārt Tilžas internātskolas pedagogu darba samaksu no valsts mērķdotācijas šogad segs tikai astoņiem mēnešiem, skaidroja pašvaldībā.
Par saikni starp skolotāju algām un skolu reformu, kā arī par lielo un mazo skolu nozīmi Latvijā ar Rīgas Juglas vidusskolas direktori Aiju Melli sarunājas Romāns Meļņiks.
Šorīt pie Saeimas pulcējušies aptuveni 2000 izglītības darbinieku, vienojoties prasībā par iepriekš apstiprinātā pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafika pildīšanu tam paredzētajos termiņos. Jau neilgi pēc piketa sākuma bija sapulcējies liels skaits - aptuveni tūkstotis - pedagogu, novēroja Diena, bet pēc pārdesmit minūtēm piketētāju skaits bija dubultojies. Pēc pedagogu pārstāvju tikšanās ar valdības amatpersonām tapa zināms, ka aizvien nav izslēgts arī streika scenārijs.
Dienā, kad pie Saeimas ēkas vairāki tūkstoši pedagogu sapulcējušies piketā, pieprasot pildīt iepriekšējās valdības solīto un palielināt darba samaksu, premjers Krišjānis Kariņš (JV) intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta Panorāma uzsvēra, ka izglītībai atvēlētās naudas daudzums nevis vienkārši mehāniski jāpalielina, bet jāoptimizē finansējuma izlietojums, jo pašlaik tas ir neefektīvs. Kariņš arī aicinājis arodbiedrību nevis iet uz konfrontāciju, bet sadarboties: "Ļoti vienkārši - ja grib dejot, abiem ir jāgrib dejot, citādi nekas nesanāks. Es aizvien aicinu arodbiedrību nākt talkā, palīdzēt mūsu izglītības ministrei mainīt un uzlabot sistēmu."
Neskatoties uz skolēnu vecāku iebldumiem, Jelgavas pilsētas dome februāra pēdējā dienā diezgan lielā vienprātībā nolēma, ka Jelgavas 2. pamatskolu pievienos Jelgavas 5. vidusskolai un Jelgavas 6. vidusskolai. Jelgavas 2. pamatskolas skolēnu vecāki iepriekš nenoliedza, ka pārmaiņas pilsētas skolu tīklā ir vajadzīgas, tomēr pauda neizpratni par to, ka tas notiks tieši uz Jelgavas 2. pamatskolas rēķina – skolas ar vairāk nekā 600 skolēniem un senām tradīcijām. Iecerēto skolu tīkla sakārtošanu pilsētā, kas ietver ne tikai jau minētās skolas, atzinīgi novērtējusi izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).
Šogad reorganizācija skars vismaz 15 izglītības iestādes, savukārt piecas skolas tiks likvidētas, tomēr lēmumus par skolu tīkla sakārtošanu plānots pieņemt vēl vairākās pašvaldībās, tostarp Rīgā, tāpēc kopējais reorganizējamo un likvidējamo izglītības iestāžu skaits, visticamāk, pieaugs, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) apkopotā informācija par reorganizētajām, slēgtajām un dibinātājām izglītības iestādēm 2019.gadā.
Rīgā plānots slēgt divas izglītības iestādes, apvienot astoņas skolas, savukārt vēl par divu skolu likteni tiks lemts pēc gada, aģentūra LETA uzzināja Rīgas domē.
Skolu tīkla sakārtošanas procesā iepriekš veiktas butaforiskas reformas, tādu viedokli trešdien Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijā pauda ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs.
Apvienoto skolu eksāmenu rezultāti ir sliktāki par cerēto, kaut amatpersonas uzskata - izvēlētais ceļš ir pareizs, sestdienas vakarā vēsta Latvijas Televīzijas raidījums Panorāma. Skolu apvienošanas kontekstā nereti izskanēja arguments, ka šis process ne vien ļaus ietaupīt naudu par pustukšo ēku uzturēšanu, bet arī uzlabos izglītības kvalitāti un skolēnu rezultātus. Pagaidām lielā daļā skolu rezultāti vēl neiepriecina.
Skolas Latvijā tiek likvidētas katru gadu. Kopš 1991./1992. mācību gada skolu skaits Latvijā ir samazinājies par piektdaļu, bet salīdzinājumā ar 1996./1997. mācību gadu, kad Latvijā reģistrēts lielākais skolu skaits, tas ir samazinājies pat par 30%, iepriekš, atsaucoties uz Izglītības un zinātnes ministrijas datiem, vēstīja aģentūra LETA. Taču pirmo lielo skolu slēgšanas vilni piedzīvojām 2009. gadā – ekonomikas krīzes sākumā. Togad pašvaldības lēma par 57 skolu slēgšanu, vēl daudzām skolām samazināja izglītības pakāpi, piemēram, pamatskolas kļuva par sākumskolām, daudzas izglītības iestādes apvienoja.
Latvijas mazākajā desmitajā klasē ir tikai trīs skolēni, aģentūrai LETA pastāstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Izglītības departamenta direktore Līga Buceniece.