Rožukalne: Sabiedriskajam medijam primārais saturs, bet spilgta forma arī noder
Par mediju darbu, atspoguļojot bēgļu uzņemšanu, ar Rīgas Stradiņa universitātes asociēto profesori Andu Rožukalni sarunājas Romāns Meļņiks.
Sabiedriskie mediji
Līdaka: Mūsu mediju telpa mokās un nīkst ārā
"Mēs redzam, ka Latvijas mediju telpa mokās un nīkst ārā. Mēs piešķiram
sabiedriskajam medijam nepietiekamu finansējumu, bet pēc tam to
spīdzinām par to, ka tie ir neadekvāti uzvedušies, cīnoties reklāmas
tirgū par savu izdzīvošanu. Sabiedriskie mediji jau ir gandrīz pilnīgi pazaudējuši savu identitāti.
Sabiedriskās televīzijas krustceles
Nākamgad Latvijas Televīzijai būtiski nāksies savilkt jostu. Dienai tapis zināms, ka šajā gadā ieņēmumi no valsts budžeta un reklāmām tiek plānoti 18,3 miljonu eiro apmērā, bet izdevumi paredzēti krietni lielāki – 21,7 miljoni eiro. Starpība ir teju 3,5 miljoni. Uzņēmuma iekšienē jau sāk runāt par atteikšanos no atsevišķiem raidījumiem.
Iespaidīgie mediju sapņi un spaidīgā realitāte
Finanšu ministrijas valsts sekretāre Baiba Bāne aicina darīt to, kas iestāžu vadītājiem izraisa lielākās galvassāpes – meklēt resursus savos budžetos. Nekā jauna. Tomēr intervijā sacītais liek pārdomāt arī par kvalitātēm, kā un vai vispār notiek projektu un prioritāšu aizstāvēšana.
Latvijas sabiedriskie mediji: Apgalvojumi par līdzekļu izšķērdēšanu ir nepatiesi
Latvijas Televīzija (LR) un Latvijas Radio (LR) noraida "atsevišķu politiķu" un Valsts Kontroles atzinumā norādītos apgalvojumus, ka Latvijas sabiedriskie mediji 2014. gadā ir izšķērdējuši valsts līdzekļus, liecina portālam Diena.lv atsūtītā abu mediju vadītāju parakstītā vēstule.
Latvijas televīzija. Izmaksas un rezultāts
Par Latvijas Televīzijas (LTV) 2014. gada darba rezultātiem un tuvākās nākotnes iecerēm ar tās valdes locekli Sergeju Ņesterovu un satura redaktori Ritu Rudušu sarunājas Dzintris Kolāts.
Belte: Lai sabiedriskie mediji pamestu reklāmas tirgu, nepieciešams divreiz palielināt to finansējumu
Lai Latvijas sabiedriskie mediji pamestu reklāmas tirgu, to finansējumu būtu nepieciešams palielināt divas, divarpus reizes, šodien Radio un televīzijas dienas ietvaros notikušajā diskusijā atzina Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars Belte.
Lembergs: Sabiedrisko mediju ilūzija
Politisko partiju konkurence, tuvojoties kārtējām vēlēšanām, allaž saasinās. Skaidrs, ka šajā cīņā būs gan spēcīgāki, gan vājāki dalībnieki. Taču svarīgi, ka šajās sacensībās visiem iesaistītajiem politiskajiem spēkiem tiek nodrošinātas vienādas tiesības un iespējas.
Zanders: Ko stāstīt cittautiešiem?
Valdība piešķīrusi gandrīz 700 000 eiro sabiedriskajiem medijiem, lai tie varētu attīstīt raidījumus krievu valodā. Speciālistiem labāk saprotams, vai summa adekvāta vai varbūt būtu nepieciešams piesaistīt arī komerciālās TV un radio, lai uzrunātu krievu valodu lietojošo auditoriju Latvijā. Tomēr kopumā lēmums, protams, pareizs, tādēļ tikai daži ieteikumi.
Belte: Uz LTV izdara masīvu spiedienu
Esmu nolēmis ar savu un Latvijas Televīzijas (LTV) vadības viedokli dalīties publiskajā telpā, apzinoties, ka tas var tikt interpretēts dažādi. Ņemot vērā, ka arvien intensīvāk jūtam nepatiesas un apmelojošas informācijas apzinātu izplatīšanu Latvijas informatīvajā telpā, nolēmu vērsties pie plašas sabiedrības ar savu un Latvijas Televīzijas viedokli.
NEPLP: Valstij jāatbalsta gan sabiedriskie mediji, gan komerciālo mediju pieejamība
Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) atbilstoši savai jau nozares stratēģijā paustajai nostājai, ka bezmaksas virszemes apraide ir uzskatāma par valsts dotējamu sociālo pakalpojumu, tuvākajā laikā lems par risinājumiem, lai nodrošinātu pietiekamu televīzijas kanālu daudzumu bezmaksas apraidē, šādā veidā īstenojot Latvijas iedzīvotāju tiesības uz brīvi iegūstamu informāciju un viedokļu daudzveidību.
Sabiedriskie mediji administratīvām vajadzībām prasa 10,4 miljonus latu
Latvijas sabiedriskie mediji - Latvijas Televīzija (LTV) un Latvijas Radio (LR) nākamgad programmu veidošanai un izplatīšanai prasa papildu 2,3 miljonus latu, bet administratīvām vajadzībām - 10,4 miljonus latu, liecina Finanšu ministrijas publicētā informācija.Ziņots, ka 2,3 miljoni latu mediju satura uzlabošanai tika prasīti jau iepriekš, pirms tika apturēta vienotā sabiedriskā elektroniskā medija koncepcijas vētīšana valdībā.