Valdības komiteja šodien vēl nepieņēma nekādus lēmumus saistībā ar Latvijas mediju politikas pamatnostādnēm 2016.-2020.gadam un šo pamatnostādņu īstenošanas plānu.
Lai īstenotu reformas sabiedrisko mediju pārvaldībā, Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļa piedāvā izveidot Sabiedrisko mediju padomi. Tai nākamā gada valsts budžetā vajadzēs arī paredzēt finansējumu, un, lai likums par Sabiedrisko mediju padomi varētu stāties spēkā 2017. gada janvārī, Saeimai to vajadzētu pieņemt nākamajā pusgadā.
Sabiedrisko mediju iziešana no reklāmas tirgus valstij izmaksātu apmēram 8,6 miljonus eiro, turklāt tā ir saistīta ar valsts budžeta iespējām, tāpēc pagaidām konkrēts gads, kad tas varētu notikt, nav zināms, - secināms no iesaistīto personu teiktā šodien šai tēmai veltītā preses konferencē Saeimā.
Sabiedrisko mediju iziešana no reklāmas tirgus ir jau ilgstoši apspriesta tēma ne vien nozarē, medijos un atbildīgajās iestādēs, bet nereti arī sociālajos tīklos un sabiedrībā. Nozares pārstāvji un atbildīgās institūcijas saprot, ka tas ir nepieciešams vairāku iemeslu dēļ, bet jo sevišķi divu.Pirmkārt, lai izbeigtu esošo radio reklāmas tirgus deformāciju.
"Mēs redzam, ka Latvijas mediju telpa mokās un nīkst ārā. Mēs piešķiram
sabiedriskajam medijam nepietiekamu finansējumu, bet pēc tam to
spīdzinām par to, ka tie ir neadekvāti uzvedušies, cīnoties reklāmas
tirgū par savu izdzīvošanu. Sabiedriskie mediji jau ir gandrīz pilnīgi pazaudējuši savu identitāti.
Nākamgad Latvijas Televīzijai būtiski nāksies savilkt jostu. Dienai tapis zināms, ka šajā gadā ieņēmumi no valsts budžeta un reklāmām tiek plānoti 18,3 miljonu eiro apmērā, bet izdevumi paredzēti krietni lielāki – 21,7 miljoni eiro. Starpība ir teju 3,5 miljoni. Uzņēmuma iekšienē jau sāk runāt par atteikšanos no atsevišķiem raidījumiem.
Finanšu ministrijas valsts sekretāre Baiba Bāne aicina darīt to, kas iestāžu vadītājiem izraisa lielākās galvassāpes – meklēt resursus savos budžetos. Nekā jauna. Tomēr intervijā sacītais liek pārdomāt arī par kvalitātēm, kā un vai vispār notiek projektu un prioritāšu aizstāvēšana.
Latvijas Televīzija (LR) un Latvijas Radio (LR) noraida "atsevišķu politiķu" un Valsts Kontroles atzinumā norādītos apgalvojumus, ka Latvijas sabiedriskie mediji 2014. gadā ir izšķērdējuši valsts līdzekļus, liecina portālam Diena.lv atsūtītā abu mediju vadītāju parakstītā vēstule.
Par Latvijas Televīzijas (LTV) 2014. gada darba rezultātiem un tuvākās nākotnes iecerēm ar tās valdes locekli Sergeju Ņesterovu un satura redaktori Ritu Rudušu sarunājas Dzintris Kolāts.
Lai Latvijas sabiedriskie mediji pamestu reklāmas tirgu, to finansējumu būtu nepieciešams palielināt divas, divarpus reizes, šodien Radio un televīzijas dienas ietvaros notikušajā diskusijā atzina Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars Belte.