Testi sportā

FIZISKO DARBASPĒJU TESTĒŠANAS MĒRĶI

Protams, te nav runas tikai par cilvēka spēju robežām. Uzstādīt dažādus maksimālā skābekļa patēriņa rekordus ir jauki, taču fizisko darbaspēju novērtēšana ietver daudzas nianses, kas ļauj spriest par slodzes radīto iespaidu. Iesākumā ir jādefinē un jānodala mērķi, ar kādiem šāda tipa testus veic. Galvenokārt tie iedalās divos – veselības pārbaudē un fizisko darbaspēju novērtēšanā. Līdz noteiktai specifiskuma pakāpei var veikt arī abus paralēli, taču mēs visi zinām teicienu par to, kā ir ar lietām, kas der visam. Ļoti specifiski darbaspēju testi ir pārāk detalizēti cilvēkiem, kuriem nepieciešams vienkārši kardiogrammas ieraksts fiziskas slodzes laikā, ko tālāk iesniegt kardiologam. Savukārt pārāk vispārīgs un nespecifiskā slodzē veikts tests būs maz informatīvs augsta līmeņa riteņbraucējam. Arī visus sportistus šeit nevar likt vienā grozā. Kardiopulmonālie, slodzes, fizisko darbaspēju vai citādi sauktie testi kopumā ir specifiski tikai sporta veidos, kuros ir nepieciešamas lielākas vai mazākas izturības spējas. Svarcelšanā vai mākslas vingrošanā tie nesniegs tik vērtīgu informāciju par sporta veidam raksturīgo slodzi, taču tas nenozīmē, ka tiem nebūtu nekādas vērtības. Ja atgriežamies pie veselības pārbaudes slodzes laikā, tad šādu testu pamata ideja ir saprast, kā organisms reaģē no ļoti zemas līdz praktiski maksimālai fiziskajai slodzei. Līdz ar to arī sporta veidos, kuros darbības nenorit cikliski, var iegūt vērtīgu informāciju par sava ķermeņa gatavību dažādas intensitātes slodzēm. Šeit ir jāpiemin vēl viena papildu tēma, kuras kārtīgai iztirzāšanai vajadzētu pāris Sporta Avīzes numuru. Tā ir sportiskā snieguma prognozēšana, noteikšana, vai kāds ir derīgs sportam, kas no kāda jaunā talanta sanāks utt. Līdz noteiktai pakāpei un vispārīgā nozīmē to ar šādiem testiem ir iespējams darīt, taču aicinu arī ar šīm lietām ļoti uzmanīties. Tajā visā joprojām ir pietiekami daudz nezināmo faktoru, kuri var likt mums apēst savas cepures, jo būsim smagi kļūdījušies.