Ja Krievija mēģinās īstenot
jaunu militāru iebrukumu
Ukrainā, tai būs jārēķinās ar
nopietnām sekām. Bet, ja
NATO pārkāps Maskavas noteiktās "sarkanās līnijas", izvietojot Ukrainā modernas
raķetes, atbilde sekos jau no
Krievijas. Tāds ir īsais rezumējums attālinātajai vārdu
un viedokļu apmaiņai, kas
bijusi starp Rīgā rīkotās Ziemeļatlantijas alianses ārlietu
ministru sanāksmes dalībniekiem un Krievijas varasiestāžu pārstāvjiem ar prezidentu Vladimiru Putinu
priekšgalā.
Krievija uzstās uz dialogu ar ASV un NATO par stingru vienošanos izstrādi, kas izslēgtu NATO tālāku paplašināšanos austrumu virzienā, trešdien sacīja Krievijas prezidents Vladimirs Putins.
Latvija pastāvīgi strādā pie NATO klātbūtnes nostiprināšanas un paplašināšanas, aģentūrai LETA atzina ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs un aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).
Latvija, Lietuva un Polija
savā starpā konsultējas, kādas varētu būt mūsu prasības, ja vajadzēs lūgt NATO
iedarbināt Ziemeļatlantijas
līguma 4. pantu. Aizsardzības ministrs Artis Pabriks
(A/P) Dienai norāda, ka pašlaik tādas vajadzības nav, neskatoties uz to, ka situācija
uz Polijas–Baltkrievijas robežas nekļūst mierīgāka. Jānorāda, ka vakar migranti netālu no Kužņicas robežšķērsošanas vietas apmētāja Polijas
robežsargus, karavīrus un
policistus ar akmeņiem un
trokšņu granātām, un poļu
spēkiem nācās izmantot asaru gāzi.
No 30.novembra līdz 1.decembrim Rīgā notiks NATO ārlietu ministru sanāksme, kur līdzās aktuālo drošības izaicinājumu risināšanai tiks pārrunāta sadarbība ar partneriem un Eiropas Savienību, kā arī sāks diskusijas par alianses jauno stratēģisko koncepciju, aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrija.
Latvijai un Igaunijai ir svarīgi, lai Eiropas Savienība (ES) kļūtu par spēcīgāku partneri NATO, šodien pēc tikšanās ar Igaunijas premjerministri Kaju Kallasu žurnālistiem sacīja Latvijas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Jauna militārā bloka AUKUS izveide, kā arī zemūdeņu skandāla nosaukumu ieguvušie
notikumi var novest nevis vienkārši pie nesaskaņām Ziemeļatlantijas alianses (NATO)
nozīmīgāko valstu vidū, bet pat šīs organizācijas tālākas pastāvēšanas apdraudējuma.
Tāpat notikušais liecina par Lielbritānijas vēlmi un centieniem atgriezties globālās
ģeopolitikas augstākajā līgā, pievienojoties "lielajam trijniekam": ASV, Ķīnai un Krievijai.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis intervijā telekanālam CNN apliecināja, ka nesenās vizītes gaitā ASV ar Savienoto Valstu prezidentu Džo Baidenu apspriedis perspektīvas, kādas Ukrainai ir attiecībā uz iestāšanos NATO.
Līdz 17.septembrim Rīgā norisināsies NATO operāciju plānošanas mācības "Steadfast Pyramid 2021" un "Steadfast Pinnacle 2021", kurās piedalīsies vecākie un augstākie virsnieki no NATO dalībvalstīm, kā arī partnervalstīm Somijas un Zviedrijas, aģentūru LETA informēja Aizsardzības ministrija.