Ja Somija un Zviedrija pievienosies NATO, Maskavai būs vairāk "oficiāli reģistrētu pretinieku", ceturtdien paziņojis Krievijas Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks Dmitrijs Medvedevs.
Krievijas sākusi pārvietot smago bruņojumu, arī raķešu sistēmas, Somijas robežas virzienā jau dažas stundas pēc tam, kad Kremlis bija brīdinājis kaimiņvalsti, ka negatīvi vērtē tās iespējamo pievienošanos NATO.
Karš Ukrainā var turpināties ilgi, jo Krievijas prezidents Vladimirs Putins nav attiecies no nodoma kontrolēt visu Ukrainu, trešdien sacīja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
Patlaban Krievijas sāktais karš Ukrainā ir iegājis nākamajā fāzē, sociālajā tīklā Twitter norādījis Rīgā izvietotā NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra Stratcom vadītājs Jānis Sārts.
Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ar iebrukumu Ukrainā nav izdevies sašķelt NATO, un Ziemeļatlantijas alianse ir vienotāka nekā jebkad agrāk, ceturtdien paziņoja ASV prezidents Džo Baidens.
NATO ir aktivizējusi aizsardzību pret ķīmiskajiem ieročiem un atomieročiem, pieaugot bažām, ka Krievija varētu ķerties pie šādu ieroču izmantošanas Ukrainā, ceturtdien paziņojis alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
Lietuva aicina pastiprināt tā dēvētā Suvalku koridora aizsardzību no abām pusēm un sagatavoties arī iespējai, ka šī Baltijas valstu aizsardzībai tik svarīgā zemes josla varētu tikt bloķēta, ceturtdien paziņojis prezidents Gitans Nausēda, ierodoties uz NATO samitu Briselē.
Ņemot vērā karu Ukrainā, NATO valstu līderi samitā Briselē ceturtdien nolēmuši par gadu pagarināt Jensa Stoltenberga mandātu alianses ģenerālsekretāra amatā.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ceturtdien vērsās pie NATO ar aicinājumu nodrošināt Ukrainai adekvātu bruņojumu, lai tā spētu sevi aizsargāt pret Krievijas agresiju, arī mudinot aliansi piešķirt Ukrainai vienu procentu savu lidmašīnu.