SV prezidents Baraks Obama pirmdien gatavojas nākt klajā ar jaunu plānu cīņā pret klimata pārmaiņām, ko viņš pats nosaucis par "lielāko un svarīgāko soli", kādu ASV jebkad spērušas šai jomā.
Vācijas kanclere Angela Merkele un Francijas prezidents Fransuā Olands otrdien solīja darīt visu, kas ir viņu spēkos, lai šogad panāktu "ambiciozu" ANO vienošanos cīņai pret klimata izmaiņām.
Pēdējo 10 gadu laikā arvien izteiktāk pasaulē sāk izjust globālas sasilšanas un klimata pārmaiņu sekas. Laikapstākļi ir kļuvuši arvien neprognozējamāki. Kā piemēru var minēt arī šo gadu, kad Latvijā ziema bija pavisam īsa un salīdzinoši silta, kā arī pavasara pirmās siltās dienas sagaidījām neparasti agri - marta sākumā. Tāpēc rodas jautājums – cik izteikti un ko tieši ietekmē klimata pārmaiņas? Kādas sekas tuvāko 30 gadu laikā nāksies izjust Latvijā un citur pasaulē, skaidro dabas vērotājs un sinoptiķis Vilis Bukšs kopā ar citiem ekspertiem.
ASV prezidents Baraks Obama un viņa Ķīnas kolēģis Sji Dzjiņpins pēc divu dienu ilgajām sarunām Pekinā trešdien paziņojuši par abu valstu mērķiem klimata izmaiņu apkarošanā.
Brīdī, kad līdz Eiropadomes sanāksmei, kurā jālemj par 2030.gada mērķiem, kas sasniedzami klimata izmaiņu ierobežošanai, atlikušas tikai trīs nedēļas, sešas Austrumeiropas un Centrāleiropas valstis paziņojušas, ka iebilst pret Eiropas Komisijas (EK) ierosinājumiem.
Sestdienas pēcpusdienā viegls lietutiņš neattur no došanās ārā. Kopā ar draugiem izbraucam tepat Pierīgā, uz Jūrmalas pusi. Skultē pie lidostas Rīga žoga, kas norobežo skrejceļu teritoriju, neesam vienīgie, kas grib redzēt lidmašīnas paceļamies. Par spīti troksnim, sekojam ar skatienu, kā tās pazūd mākoņos, un sapņojam par vietām, kur gribētos aizceļot.
Klimata izmaiņas jau tuvāko desmitgažu laikā draud atstāt daudz postošāku ietekmi uz cilvēku dzīvi, nekā mēs esam uzdrošinājušies atzīt līdz šim. Ja valstu līderi nekavējoties neieviesīs pasākumus klimata izmaiņu ierobežošanai, no bīstamajām sekām nebūs pasargāts neviens pasaules iedzīvotājs, otrdien raksta laikraksts Diena.
Eiropas Savienības (ES) plāns 2030.gadam klimata un enerģētikas jomā ir iespēja radīt daudz konkurētspējīgāku Eiropu, kas mācās no pagātnes kļūdām un ņem vērā gan ražotāju, gan patērētāju intereses. Tam ir pa spēkam paātrināt investīcijas enerģētikā, pazemināt oglekļa emisijas un nostiprināt ES enerģētisko drošību.
ASV prezidents Baraks Obama piektdien devis rīkojumu valdības departamentiem spert nepieciešamos soļus, lai sagatavotos "ekstrēmiem laikapstākļiem" un citām klimata izmaiņu sekām.
Klimata pārmaiņās gandrīz noteikti vainojama cilvēku darbība, secināts otrdien medijiem nopludinātajā ANO Starpvaldību klimata izmaiņu komisijas (IPCC) ziņojumā. Ziņojuma kopsavilkuma projektā noliegti nesen izskanējušie apgalvojumi, ka planētas sasilšanas temps sarūk.
Eiropas Vides aģentūras šonedēļ publicētās zinātnieku prognozes liecina, ka klimata pārmaiņu dēļ no 2021. līdz 2050.gadam Latvijā vidējā gaisa temperatūra varētu pieaugt par 1,25-1,75 grādiem, bet no 2071.-2100.gadam - par 3-4 grādiem. Tas nozīmē siltākas ziemas, karstākas vasaras, kā arī arvien biežāk būs sagaidāmi ekstremāli laikapstākļi.
ASV prezidents Baraks Obama otrdien izklāstījis jaunu klimata izmaiņu apkarošanas programmu, kas paredz izmantot izpildvaras pilnvaras, lai apietu globālās sasilšanas noliedzējus, kuri bloķējuši Kongresa rīcībspēju šajā jautājumā. Lai mazinātu tā dēvēto siltumnīcefekta gāzu izmešu daudzumu, Obama iecerējis uzlikt jaunus ierobežojumus gan esošajām, gan jaunbūvējamajām spēkstacijām, kā arī apņēmies panākt pāreju uz jaunās paaudzes "tīrās enerģijas" avotiem.