It kā nekas neparasts – saules pielieta vasara, banālas tērgas radinieku lokā, peldes –, bet to aprauj negaidītais. Traģēdija, kas ir vizuāli un informatīvi izkaisīta, dezorientē un maldina. Šādi raksturojama šobrīd Eiropas kino avanscēnā aktuālā lietuviešu režisora Laurīna Bareišas jaunākā pilnmetrāžas filma "Sausi slīkstot/Seses" (2024). Tomēr šī pretmetu saspēle – saulainā idille un neaptveramais, kas iezīmē ko tumšāku, – tiek risināta mazāk emocionālā, vairāk intelektuālā veidā. Tas skatītājam liek filmā, tāpat kā tās sižetā zīmīgajā ūdens virsmā, iegrimt nedaudz dziļāk.
Kinofestivālu blīvais formāts izaicina un aizrauj. Rīgas Starptautiskais kinofestivāls (Riga IFF), kas šogad notiek no 17. līdz 27. oktobrim, piedāvā daudzpusīgu 120 filmu programmu, kas vienlaikus apcer gan Latvijas kino kvalitātes, gan nozares starptautisko pievilcību.
Par filmu Džokers. Neprāts diviem/Joker: Folie à Deux (2024) ir visnotaļ sarežģīti rakstīt, jo radītais troksnis ap šo klasiskajā mūzikla tradīcijā veidoto darbu un nokaitētā preses attieksme pēc tā izrādīšanas Venēcijas kinofestivāla konkursā septembra sākumā šķita spēcīgāki par pašu filmu.
Mēs esam viņu redzējuši daudzos seriālos un kinodarbos. Viņa ir jauna, spara pilna, pasauli redzoša. Ar ienākumiem, izglītību, dzīvesvietu, mīļoto vīrieti, ar kuru izveidojies attiecību kalambūrs, un vecākiem, kuri dzīvo pilsētā. Viņai ir viedoklis. Alises Zariņas un Lienes Lindes režisētajā seriālā Asistente (2024) šīs ekrāna varones aprises ieguvusi talantīgā aktrise Elizabete Lielmane – šoreiz viņa vēlas palīdzēt (tieši tā – "palīdzēt", kas no sērijas uz sēriju kļūst par visvairāk atkārtoto vārdu).
Šī ir retā reize, kad kritiķim viss patīk. Izklausās pēc neticamas veiksmes, izvēloties seansus, bet šādas pārdomas pēc pirmajiem desmit kinodarbiem 81. Venēcijas kinofestivālā, kas noslēgsies 7. septembrī.
Šķiet interesanti, ka teju visās filmās slava un no tās izrietošās privilēģijas allaž gājušas roku rokā ar vampīrismu, Fausta motīviem un tādu kā norēķinu, kas kaitē pašam maksātājam.
Jāatzīst, ka pēdējos desmit gados sērijveida slepkavām, neatrisinātajiem noziegumiem un kriminālistikai veltītais audiovizuālā satura apjoms ir izpleties eksponenciāli.
Laikmetā, kad ir neskaitāmi daudz kulinārijas šovu, Gordons Remzijs sviež ar kastroļiem un improvizēti atrod tādus ēdienu zaimojošus epitetus, kurus apskaustu pat rūdītākie literāti, autorkino un Holivuda eksperimentē ar dažādām, reizēm arī piedegušām mīlētāju romancēm un steikiem uz plīts, bet Entonijs Bordeins ar ēdiena palīdzību ir radījis veselu "dzīves filozofiju", šķita, ka esam redzējuši visu.