Politkorektuma laikmetā būt komiķim ir arvien grūtāk, bet vienlaikus – tieši humors pēdējos mēnešos bijis tik svarīgs kā vēl nekad. Itāļu izcelsmes skotu satīriķis, režisors un rakstnieks Armando Januči (56) to teicami apzinās. No šīs nedēļas Latvijā būs skatāms viņa jaunākais darbs – Viktorijas laikmeta satīra Deivida Koperfīlda dzīvesstāsts.
Konkurences padome (KP) nesaskata pārkāpumus filmu izplatīšanas tirgū Latvijā, secināts KP ziņojumā par tirgus uzraudzību filmu demonstrēšanas noteikumiem kinoteātros.
Multimediju projekta DAU ideologs, krievu režisors Iļja Hržanovskis (44) ir klusējis vienpadsmit gadu, veidojot līdz šim nebijušu spēles laukumu – vēstures izspēli – un ļaujot tajā iesaistīties teju ikvienam interesentam. Tagad vērienīgais projekts pamazām tiek nodots skatītāju vērtējumam, liekot aizdomāties ne tikai par totalitārisma dabu, bet arī mīlestību un cilvēka laimes formulu.
No sestdienas, 16.maija, Ķīpsalas izstāžu centra stāvlaukumā sāks darboties Drive in Kino jeb būs iespēja baudīt filmas, sēžot savā auto, informēja organizatoru pārstāve Zane Vītola.
No 8. maija vakara īpašu Eiropas kino piedāvājumu skatītājiem sarūpējuši Baltijas valstu, Horvātijas un Slovēnijas Creative Europe Media biroji – programmā Spēcīgi stāsti no mazām valstīm divu diennakšu laikā tiešsaistē var noskatīties četras filmas, kas veidotas šajās nelielajās Eiropas valstīs, informēja Nacionālā Kino centra pārstāve Kristīne Matīsa.
Britu aktrise Helēna Mirena (74), saņemot mūža balvu Berlīnē, stāsta par Hamletu kā trilleri, to, kurām lomām vērts pievērst uzmanību un kā mainās attieksme pret sievietēm un kailumu uz ekrāna.
Latvijā cilvēki ļoti labvēlīgi un ieinteresēti izturas pret filmēšanu, stāsta studijas Forma Pro Films producents Igors Proņins. Jau 2. martā dažādās Latvijas vietās – Gaujas Nacionālajā parkā, Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā un citur – sāksies un piecas nedēļas turpināsies studijas jaunās pilnmetrāžas spēlfilmas Warhunt filmēšana.
Apaļais gadskaitlis 2020 mudināt mudina pavilkt svītru un apkopot procesu. Tas nekas, ka ar šādām rotaļām pamatā mazrakstiņu un viedokļu formā dažādi izdevumi – prese un portāli – rotājas ap gadumiju. Pēdējos desmit gados Latvijas kino ir notikušas milzīgas pārmaiņas. Kā tās vērtēt, no kāda skatpunkta raudzīties uz to, kas tad ir noticis ar Latvijas kino? Uz šo jautājumu var mēģināt atbildēt, izvēloties ļoti atšķirīgus kritērijus – gan kvalitatīvos, gan kvantitatīvos.
Krievu kinoklasiķis Andrejs Končalovskis (82) Tallinas kinofestivālā saņem balvu par mūža ieguldījumu, stāsta par draudzību ar Tarkovski un atgādina, ka apolitiska nostāja tieši var būt politiska pārliecība.
Zviedru režisors Rojs Andersons (76) stāsta, kāpēc humors prasa pacietību, par triviālo un to, kas tāds nav, un piedāvā izvēli – pārtapt tomātā vai kartupelī.