Japānas valdības kodoldrošības aģentūra otrdien paziņoja, ka paaugstina bīstamības līmeni bojātajā Fukušimas atomelektrostcijā no piektās uz visaugstāko - septīto.
Bojāgājušo skaits 11.martā Japānā notikušajā spēcīgajā zemestrīcē un tās izraisītajos postošajos cunami pieaudzis līdz 27 475 cilvēkiem, pirmdien paziņoja Japānas Nacionālā policijas aģentūra. Tomēr sagaidāms, ka bojāgājušo skaits turpinās pieaugt.Oficiāli apstiprināti 13 127 nāves gadījumi, vairāk nekā astoņi tūkstoši cilvēku bojā gājuši Mijagi prefektūrā, kurā dabas katastrofa nodarīja lielākos postījumus.
Pirmdien Japānu atkal satricināja spēcīga zemestrīce. Šoreiz zemestrīces stiprums bija 7,1 balles un tās epicentrs atradās Fukušimas prefektūrā, kura tieši pirms mēneša smagi cieta 9,0 balles stiprajā zemestrīcē un tās izraisītajos postošajos cunami.Tika izsludināta cunami trauksme, ka piekrastei varētu tuvoties apmēram metru augsts vilnis, tomēr vēlāk trauksme tika atsaukta.
Radioaktīvu materiālu plašas noplūdes risks no zemestrīcē un cunami bojātās Fukušimas 1.atomelektrostacijas ievērojami samazinās, pirmdien paziņoja Japānas valdība."Iespējamība, ka situācija atomelektrostacijā pasliktināsies un izraisīs jaunu plašu radioaktīvu materiālu noplūdi, kļūst ievērojami mazāka," reportieriem sacīja valdības preses sekretārs Jukio Edano.
Pēc ceturtdienas vēlā vakarā notikušās 7,4 balles stiprās zemestrīces Onagavas atomelektrostacijā Mijagi prefektūrā konstatēta radioaktīvā ūdens noplūde, ziņo telekanāls NHK.Tiek ziņots, ka ūdens noplūdis no izlietotās degvielas glabāšanas baseiniem. AES operatori Tohoku Electric Power Company norāda, ka radioaktīvais ūdens izlijis no minētajiem baseiniem visos trijos AES reaktoros.
Japānas ziemeļaustrumos ceturtdienas vakarā notikušajā 7,4 balles stiprajā zemestrīcē dzīvību zaudējuši divi cilvēki, bet 123 cilvēki guvuši ievinojumus, 17 no tiem ir smagā stāvoklī, piektdien paziņoja Japānas Nacionālā policijas pārvalde.Ceturtdien notikušie satricinājumi bija spēcīgākie pēc 11.martā notikušās 9,0 balles stiprās zemestrīces, kas izraisīja postošus cunami. Arī šoreiz tika izsludināta cunami trauksme, taču vēlāk tā tika atcelta.
Spēcīga zemestrīce ceturtdienas vakarā satricinājusi Japānas ziemeļaustrumus, liekot izsludināt vietēja mēroga cunami trauksmi, kas gan vēlāk atsaukta, vēsta vietējie telekanāli.
Japānā ceturtdienas naktī tika uzsākta slāpekļa gāzes iesūknēšana Fukušimas 1.atomelektrostacijas (AES) 1.reaktorā, lai novērstu jaunas eksplozijas, kuras var izraisīt gāzveida ūdeņraža uzkrāšanās šajā reaktorā, paziņoja Fukušimas 1.AES operatorfirma "Tokyo Electric Power Co." (TEPCO).Pēc 11.marta zemestrīces un cunami, kurā tika bojātas Fukušimas 1.
Pagājušajā mēnesī Japānu satricinājušās zemestrīces epicentrā pazemes grūdieni okeāna dibenu izkustināja par 24 metriem, pavēstīja Japānas robežsardze.Kā liecina dati no Klusajā okeānā izvietotajiem sensoriem, okeāna dibena daļa izkustējusies 24 metrus uz austrumiem-dienvidaustrumiem no savas agrākās pozīcijas pirms deviņas balles pēc Rihtera skalas spēcīgās zemestrīces.
Radioaktīvā ūdens noplūde Klusajā okeānā no zemestrīcē un cunami bojātās Fukušimas 1.atomelektrostacijas (AES) trešdien tika apturēta, paziņoja AES operatorfirma "Tokyo Electric Power Co." (TEPCO)."Darbinieki pulksten 5.38 (23.38 otrdien pēc Latvijas laika) apstiprināja, ka ir apturēta ūdens izplūšana no bedres," teikts TEPCO paziņojumā.
Japānas spēcīgajā zemestrīcē, tās izraisītajos postošajos cunami un vēlāk notikušajos sprādzienos sabojātās Fukušimas atomelektrostacijas (AES) pirmajā reaktorā radiācijas līmenis šobrīd ir tik augsts, ka to vairs nav iespējams izmērīt, ziņo Japānas telekanāls NHK.Telekompānijai kāds AES monitoringa speciālists stāstīja, ka radiācijas līmenis reaktora energoblokos ir tik augsts, ka to vairs nespēj fiksēt mērierīces.
Japānas kodolkrīze nopietni iedragās cīņu ar klimata izmaiņām un izraisīs elektroenerģijas tarifu celšanos, jo šīs krīzes dēļ pasaulē aprims izaugsme atomenerģijas jomā, pirmdien brīdināja Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA).Intervijā aģentūrai AFP aģentūras galvenais ekonomists Fatihs Birols sacīja, ka pasaules valstu valdībām ir rūpīgi jāizvērtē sekas, kādas varētu radīt lēmums slēgt novecojušās atomelektrostacijas ātrāk nekā gaidīts vai atteikšanās no jaunu AES būvniecības.