Mēs tagad darām to pašu, ko citur Eiropā darīja pirms 50 gadiem, – intervijā par pārmaiņām Rīgas infrastruktūrā Romānam Meļņikam saka arhitekts pilsētplānotājs Oto Ozols.
Latvijas valsts ceļu attīstības plānā 2020.-2040.gadam paredzēts 1020 kilometrus valsts galveno autoceļu pārveidot par četru joslu ātrgaitas ceļiem ar maksimālo braukšanas ātrumu 130 kilometri stundā, lai no jebkura galvenā reģionālās attīstības centra Rīgu varētu sasniegt ne ilgāk kā divās stundās, ceturtdien Autoceļu padomes sēdē sacīja VAS Latvijas valsts ceļi (LVC) valdes loceklis Mārtiņš Lazdovskis.
Daugavpilī satiksmei Piena kombināta mikrorajonā tika atvērta liela estakāde, tādējādi nododot ekspluatācijā 13,5 miljonu eiro vērto projektu Smiltenes ielas divlīmeņu pārvada ar pievadiem būvniecība līdz Smilšu un Kauņas ielu krustojumam, aģentūra LETA uzzināja pilsētas pašvaldībā.
Neraugoties uz Covid-19 pandēmijas izraisīto ekonomikas lejupslīdi, Krievija neplāno atteikties no vērienīgo nacionālo projektu īstenošanas, it īpaši infrastruktūras jomā.
Pieaugot velosipēdistu skaitam, aizvien asāk aktualizējas atbilstošas infrastruktūras nepieciešamība. Ar VAS Latvijas valsts ceļi (LVC) inženieri Aivaru Šarpņicki un Latvijas Riteņbraucēju apvienības valdes priekšsēdētāju Viesturu Silenieku par šo tēmu sarunājas Romāns Meļņiks.
Par Latvijas iedzīvotāju ceļošanas ieradumu maiņu, tūrisma infrastruktūras attīstību un jaunumiem šajā jomā tūrisma ekspertu Juri Smaļinski izvaicā Romāns Meļņiks.
Uzņēmums Latvijas Valsts ceļi (LVC) kopā ar iesaistītajām pusēm ir izstrādājis jaunu valsts standartu velosatiksmes infrastruktūrai, aģentūru LETA informēja uzņēmumā.
Investējot infrastruktūras izveidē, Latvija varētu iegādāties lētāku gāzi, ceturtdien žurnālistiem sacīja ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Igaunijas Ekonomikas ministrija šonedēļ piešķīrusi 12,8 miljonus eiro, lai risinātu infrastruktūras un loģistikas problēmas, kas traucē ciešākai igauņu dzelzceļa mijiedarbībai ar citiem transporta veidiem, ziņo Igaunijas masu mediji.
Latvija aicina Ķīnu izmantot Latvijas transporta un loģistikas koridora piedāvātās priekšrocības preču distribūcijai Baltijas jūras reģionā, kā arī veikt investīcijas Latvijas transporta infrastruktūrā, pirmdien Urumčos tikšanās laikā ar Ķīnas transporta ministru Jangu Šangtangu paziņojis Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš.
Eiropas izvēlētais taupības kurss ne vien iecirtis robu
ekonomiskās krīzes smagāk skarto valstu iedzīvotāju maciņos, bet
aizkavējis arī virkni nozīmīgu transporta infrastruktūras projektu,
tādā veidā apdraudot Eiropas transporta sistēmas konkurētspēju.
Kamēr Eiropa līdzekļu taupīšanas nolūkos spiesta atteikties no
iecerētajiem modernizācijas un izbūves plāniem, tās transporta
infrastruktūra pamazām noveco, taču citi pasaules reģioni steidz
palielināt infrastruktūrai paredzēto līdzekļu apjomu.