Palielinoties smalko daļiņu PM2.5 koncentrācijai, svētdien un pirmdien Latvijā gaidāma slikta gaisa kvalitāte, brīdina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.
Gaisa piesārņojums Eiropas pilsētās izmaksā to iedzīvotājiem vairāk nekā 160 miljardus eiro gadā, novērtējot naudas izteiksmē tā ilgtermiņa un īstermiņa ietekmi uz veselību, teikts trešdien publicētā pētījumā.
VSIA Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC) publicējis datus no četrām atmosfēras gaisa kvalitātes stacijām par piektdien, 2.oktobrī, reģistrēto daļiņu PM10 vidējo diennakts rādītāju.
Gaisā suspendēto sīko cieto daļiņu PM10 daudzums piektdienas rītā Lietuvā sasniedzis ļoti augstu līmeni, liecina operatīvie dati no novērojumu stacijām.
Lielākā daļa ES dalībvalstu nav uz pareizā ceļa, lai līdz 2030.gadam samazinātu gaisa piesārņojumu un ar to saistīto ietekmi uz veselību, ar šādu secinājumu nākusi klajā Eiropas Komisija (EK).
Gaisa kvalitātes mērījumu stacijās veiktie mērījumi parāda, ka lielākās gaisa kvalitātes problēmas un Pasaules Veselības organizācijas (PVO) standartiem neatbilstoša gaisa kvalitāte konstatēta Rīgā, Liepājā un Rēzeknē, izriet no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotā Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plāna 2019.-2030.gadam.
Indijas galvaspilsētā Deli ir ieviesti ārkārtas pasākumi saistībā ar smagu gaisa piesārņojumu, kas apdraud miljoniem cilvēku. Līdz 15. novembrim spēkā būs noteikums, ka privātais autotransports ar pāra un nepāra numurzīmēm varēs izbraukt ielās tikai atsevišķās dienās. Eksperti gan norāda, ka transportlīdzekļi ir tikai viens no faktoriem gandrīz necaurredzamajam smogam, kas jau aptuveni nedēļu ir nosēdies virs Deli. Gaisa piesārņojumu varētu izkliedēt spēcīgs lietus, kas šajā nedēļā sasniegšot pilsētu.
Ja Rīgas dome (RD) neizmantos likumā noteiktās tiesības ierobežot autotransporta kustību, lai mazinātu tā radīto piesārņojumu, pilsētnieki turpinās elpot piesārņotu gaisu un kaitēt savai veselībai, norāda pirms nedēļas portālā ManaBalss.lv iesniegtās iniciatīvas Par tīra gaisa nodrošināšanu Rīgā autors Andis Vaičulis. Rīgā jau 15 gadu gaisa kvalitātes uzlabošana, pēc viņa domām, ilgst bez īpašiem panākumiem.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) izstrādājusi Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānu 2019.-2030. gadam, kas paredz, ka Rīgas, Liepājas un Rēzeknes pašvaldību uzdevums ir motivēt pilsētu iedzīvotājus atteikties no malkas krāsnīm, tā vietā izvēloties efektīvāku un videi draudzīgāku apkures veidu. Pilsētu pašvaldības ir nobažījušās par to, kā rīcības plānā iekļautās aktivitātes realizēt praksē. "Daļa iedzīvotāju noteikti nevarēs līdzfinansēt krāšņu nomaiņu pat ar atbalstu, līdz ar to finansēšana būs jāuzņemas pašvaldībām," portālam Diena.lv norāda Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs (Saskaņas centrs).
Plašu ažiotāžu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvātā gaisa piesārņojuma samazināšanas plāna sakarā izraisījusi iecere atteikties no malkas apkures iekārtām lielajās pilsētās. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvji ceturtdien medijiem rīkotā pasākumā skaidroja – tas nenozīmē krāsnis aizliegt vai uzlikt to par pienākumu pašvaldībām. "Šādi piesārņojuma avoti ir būtiski jāierobežo," uzsvēra VARAM valsts sekretāra vietniece Alda Ozola.
Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānā 2019.-2030. gadam iekļautā iecere atteikties no malkas apkures iekārtām lielajās pilsētās neparedz to aizliegšanu, šodien mediju pasākumā norādīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības jautājumos Alda Ozola. Viņa skaidroja, ka šāda rīcības plāna izstrādi paredz likums Par piesārņojumu, kā arī Latvijai kā vienai no Eiropas Savienības dalībvalstīm ir saistības gaisa piesārņojuma samazināšanā.
Lai novērstu apdraudējumu iedzīvotāju veselībai, kā arī iespējamu Latvijas tiesvedību ar Eiropas Komisiju, Saeimas Vides un klimata apakškomisija ar vēstuli vērsīsies Rīgas domē, aicinot nekavējoties veikt visas nepieciešamās darbības, lai būtiski samazinātu gaisa piesārņojumu Rīgā. Par to otrdien, 14.maijā, pēc sēdes informēja Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides un klimata apakškomisijas priekšsēdētājs Artūrs Toms Plešs (A/P).