Neņemot vērā pēdējo četru nedēļu nogalēs notikušos protestus pilsētu ielās, no vakardienas Francijā spēkā stājusies prasība uzrādīt veselības pasi (passe sanitaire), lai varētu ieturēt maltītes ēstuvēs, piedalīties sabiedriskajos pasākumos, kuros pulcējas vairāk nekā 50 cilvēku, un izmantot lielu daļu sabiedriskā transporta, vēsta France24.com. Veselības pase būtībā ir QR kodu saturošs sertifikāts, kas apliecina, ka tā uzrādītājs ir vakcinējies ar Eiropas Savienībā apstiprinātu Covid-19 vakcīnu, viņam pēdējo trīs diennakšu laikā veiktais Covid-19 tests bijis negatīvs vai arī viņš pārslimojis Covid-10 pēdējā pusgada laikā.
Francijā restorānu un citu sabiedrisko vietu apmeklēšanai, kā arī ceļojumiem ar vilcienu un lidmašīnu turpmāk būs jāuzrāda "veselības pase", ko varēs iegūt pret Covid-19 vakcinētie, ar to pārslimojušie vai negatīvu testu saņēmušie, paredz naktī uz pirmdienu Francijas parlamentā apstiprinātais ierobežojumu likums. Tas nosaka arī obligāto vakcināciju visiem veselības aizsardzības jomā strādājošajiem, vēsta France24.com.
Parīze un Londona vienojušās par pasākumiem, lai samazinātu nelegālo migrantu plūsmu, kas cenšas šķērsot Lamanša šaurumu un no Francijas ieceļot Apvienotajā Karalistē.
Francijas parlamenta apakšpalāta šodien steidzamības kārtībā sāks skatīt valdības sagatavoto likumprojektu, kas paredz no 1. augusta pastiprināt ierobežojumus tiem cilvēkiem, kuri nevarēs uzrādīt Covid-19 veselības sertifikātu. Pagājušās nedēļas nogalē Francijā notika plašas protesta demonstrācijas pret jauno kārtību, kuru dalībnieki to uzskata par savu brīvību ierobežojumu. Tomēr augstākā administratīvā tiesa jeb Valsts padome, kas konsultējusi valdību, atzinusi, ka likumprojekts principā ir korekts, raksta The Local.
Francijā trešdien 19 tūkstoši cilvēku protestēja pret jauniem ierobežojumiem, kas noteikti Covid-19 dēļ, un policija Parīzē lietoja asaru gāzi demonstrantu izklīdināšanai.
Francijas centriskais prezidents Emanuels Makrons un galēji labējo spēku līdere Marina Lepena piedzīvojuši fiasko reģionālajās vēlēšanās, kas valstī notika 20. un 27. jūnijā. Viņu partijas nav uzvarējušas nevienā no Francijas 13 kontinentālajiem reģioniem. Visur triumfējuši tie paši politiskie spēki, kas pie varas attiecīgajā reģionā bijuši beidzamos sešus gadus – republikāņi vai sociālisti.
Francijā ceturtdien tiks atcelta prasība par masku valkāšanu ārpus telpām, savukārt pandēmijas dēļ ieviestā komandantstunda, kas iedzīvotāju vidū ir gauži nepopulāra, tiks atcelta 20.jūnijā, trešdien pavēstīja premjerministrs Žans Kastekss.
Francijas konkurences regulators pirmdien noteica interneta lieluzņēmumam Google 220 miljonu eiro naudassodu par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu reklāmu izvietošanā tiešsaistē.
Beidzamajos mēnešos jau tāpat karstās debates par drošības situāciju Francijā vēl vairāk uzjundījušas militārpersonu (gan atvaļinātu, gan aktīvā dienestā esošu) atklātās vēstules, kas publicētas vienā no labējiem žurnāliem. Tajās valsts vadībai pārmesta pārlieka iecietība pret islāmistiem, kuras dēļ Francijā varētu izcelties pat pilsoņu karš. Amatpersonas paudušas sašutumu par publikācijām, norādot, ka to mērķis varētu būtu galēji labējo vēlētāju mobilizēšana pirms jūnijā paredzētajam reģionālajām un nākamgad ieplānotajām prezidenta vēlēšanām.