Ministre: Līdz gada beigām jāpieņem teju visi ES fondu ieviešanai nepieciešamie dokumenti
Līdz gada beigām jāpieņem teju visi Eiropas Savienības fondu ieviešanai nepieciešamie dokumenti, uzsver finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
ES fondi
Reizniece-Ozola: Centīsimies saglabāt pieeju ES fondiem arī pēc 2020. gada
Latvija sākusi sarunas ar Eiropas Komisiju, lai Eiropas struktūrfondu finansējums mazāk attīstītajiem reģioniem būtu pieejams arī pēc pašreizējā plānošanas perioda, kas beigsies 2020.gadā, otrdienas rītā intervijā Latvijas Radio sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
ES fondu apguves kavēšanās un piesardzība bremzē ekonomisko attīstību
Tautsaimniecības attīstība Latvijā šogad nav bijusi tik veiksmīga, kā cerēts. No vienas puses, vērojamas pozitīvas iezīmes, kas vērstas uz banku kredītportfeļa kāpumu, rūpniecības produkcijas apjomu palielināšanos un deflācijas pakāpenisku izzušanu, savukārt, no otras puses, iedzīvotāju patēriņa pieaugums ir visai neizteiksmīgs un tas tautsaimniecības izaugsmei liek stagnēt.
Ministre: Pēc ES fondu beigām būs jāpalielina nodokļu ieņēmumi
Pēc 2020.gada, kad Latvijā beigsies Eiropas Savienības (ES) fondu finansējums, nāksies palielināt nodokļu ieņēmumus, šodien žurnālistiem sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Emsis: Naivi ticējām, ka ES brīvais tirgus nodrošinās mūsu saražotās pārtikas realizāciju
Iespējams, mēs bijām pārāk naivi un ticējām, ka Eiropas Savienības (ES) brīvais tirgus, kur ir brīva produktu kustība, nodrošinās mūsu zemnieku saražotās produkcijas realizāciju, intervijā aģentūrai LETA atzīst kādreizējais premjerministrs Indulis Emsis (LZS).Bet izrādījās, ka tirgus vairāku iemeslu dēļ nemaz tik brīvs nav.
Izglītojamo talantu attīstībai no ESF pieejami 3,3 miljoni eiro
Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) nosūtījusi uzaicinājumu Valsts izglītības satura centram sagatavot projekta iesniegumu Eiropas Sociālā fonda (ESF) finansējuma saņemšanai, lai īstenotu nacionāla un starptautiska mēroga pasākumus talantīgo jauniešu attīstīšanai.
Atsevišķas ministrijas čakli izmanto fondu līdzekļus, bet citu ceļā vērojami šķēršļi
Laika periodā no 2014. līdz 2020. gadam Latvijai pieejami 4,4 miljardi Eiropas Savienības (ES) fondu naudas. Lai gan joprojām novērojami atsevišķi kavēkļi naudas apguvei, Finanšu ministrija (FM) uzskata, ka milzīgu nobīžu no plāna šobrīd nav, pirmdien vēsta laikraksts Diena.Galvenais priekšnoteikums reālai projektu īstenošanas uzsākšanai ir ES fondu finansējumu regulējošie Ministru kabineta (MK) noteikumi.
FM: Neviena publiskā iepirkuma veikšana nav apdraudēta vai aizliegta
Neviena publiskā iepirkuma veikšana nav apdraudēta vai aizliegta, paziņojusi Finanšu ministrija (FM), reaģējot uz mediju ziņoto par lielo iepirkumu iesaldēšanu nesakārtotu likumu dēļ.
Lielajām pilsētām ēku siltināšanai tiek krietni vairāk nekā novadiem
Apmēram 37 miljoni eiro Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu naudas nākamajā periodā atvēlēti publisko ēku siltināšanas projektiem lielajās pilsētās. Pārējās pašvaldības, reģionālos attīstības centrus ieskaitot, šim mērķim varēs izmantot apmēram divas reizes mazāku summu – 18,5 miljonus eiro. Reģionālo attīstības centru apvienība (RACA) ar šādu situāciju ir nemierā.
Lauku atbalsta nauda apgūta pilnībā
Vērtējot Eiropas Savienības fondu iepriekšējo - no 2007. līdz 2013.gadam - plānošanas periodu, zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) ceturtdien preses konferencē sacīja: "Tas ir noslēdzies teicami, un Lauku atbalsta dienests ir labi pastrādājis." Finansējums lauku attīstībai ir apgūts pilnībā par 100 procentiem, un tas ir izmaksāts līdz 2015.
Būtiski aizkavējusies MK noteikumu apstiprināšana ES fondu apguvei
Ministru kabinets (MK) vēl nav izstrādājis aptuveni trešdaļu valdības noteikumu, kas nepieciešami Eiropas Savienības (ES) fondu apgūšanai jaunajā plānošanas periodā, aģentūrai LETA atklāja Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Armands Eberhards.
E-veselības projekta izgāšanās valstij var izmaksāt 11,3 miljonus eiro
Līdzšinējās darbības saistībā ar e-veselības projekta ieviešanu bijušas orientētas tikai uz Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu apguvi, ne konkrētu mērķu sasniegšanu, revīzijā secinājusi Valsts kontrole.Līdz ar to Valsts kontrolei ir bažas, ka Latvija var pazaudēt Eiropas Savienības ES piešķirtos līdzekļus.