Šoreiz piedāvājam trīs pavisam atšķirīgu zupu receptes. Piena sakņu zupa ir latviešu virtuves klasika no vecmāmiņu laikiem. Tā jāēd, kad pārņem ilgas pēc bērnības, malkas plīts un tamlīdzīgām lietām. Zupa labi garšos kopā ar sālītu siļķīti.
Tuvojas Ziemassvētki un Jaunais gads, kad daudzi no mums svētku tostus vēlēsies uzsaukt ar glāzi dzirkstoša dzēriena. Tie, kas grib atstāt iespaidu, iespējams, to darīs ar īsto, bet dārgo franču šampanieti. Taču vairākums visdrīzāk vakariņas sāks un tostus laimīgam 2022. gadam uzsauks ar prosecco – demokrātisko, svaigi augļaino dzērienu no Veneto provinces Ziemeļitālijā. Tam ir pavisam neliela salduma deva un viegli burbuļi. Tieši prosecco Latvijā pēdējos gados kļuvis populārākais no dzirkstošo vīnu klasikas. Arī es savās slejās daudz esmu par to rakstījis.
Katram dārzenim ir sava sezona, kad tie ir visgaršīgākie, vissvaigākie, jo tikko dārzā novākti, un arī visvieglāk izaudzējami, – redīsiem tas ir pavasaris, tomātiem – vasaras vidus, bet par Briseles kāpostu sezonu Rietumeiropā tiek uzskatīts laiks no oktobra līdz februārim. Latviski tos sauc arī par rožkāpostiem.
Iepriekšējās slejās aprakstīju slavenākos vīnogu spiedpalieku destilātus – itāļu grapu un franču marku. Taču savi drabiņu brendiji, lai gan nav guvuši starptautisku atzinību, ir visām zemēm, kurās tiek darīts vīns. Vācijā tas ir tresterbrands