Dezinformācija interneta laikmetā izplatās visai viltīgi, un, lai neapmaldītos dezinformācijas radītajos labirintos, ļoti svarīga ir kritiskā domāšana, taču tās daļai mūsu sabiedrības pietrūkst.
Uzreiz vairāki ietekmīgi ASV plašsaziņas līdzekļi (The Wall Street Journal, CNN u. c.) nupat nāca klajā ar paziņojumiem, ka Saūda Arābijas izlūkdienesti informējuši ASV kolēģus par drīzu un "neizbēgamu" Irānas uzbrukumu Saūda Arābijai vai kā minimums tās "energosistēmas objektiem". Par to, kā tiek apgalvots, liecina arī sarkanā atriebes karoga pacelšana virs Irānas Kumas pilsētas Džamkaranas mošejas – vienas no šiītu islāma pašām galvenajām svētnīcām.
Pēc mēnesi ilgušām sarunām par visu ko citu, izņemot amatus, kā mums tika apgalvots, Krišjānis Kariņš vakar abiem topošās valdības koalīcijas partneriem piedāvāja savu redzējumu par ministru portfeļu sadalījumu, kas, spriežot pēc pirmajām neoficiālajām reakcijām no Apvienotā saraksta un Nacionālās apvienības (NA) politiķiem, satur gan negaidītus, gan neērtus pārsteigumus, toties liek novērtēt valdības "vecākā brāļa" Jaunās Vienotības (JV) politisko izveicību un vēlmi pakutināt partneru nervus.
Latvijas sabiedrībā vērojamās,
vētrainās diskusijas par naida
izpausmēm nesen vēl vairāk
saasināja notikumi Daugavpilī,
kur tika demontēti padomju
okupācijas režīmu slavinošie
objekti.
ASV ārpolitikas sabiedrībā gana
plašas diskusijas raisījis nesen
izdevumā The National
Interest publicētais Maikla
Linda (zināma eksperta un
vairāku populāru grāmatu
autora) raksts Anglosfērai vajadzīga muitas
savienība (The Anglosphere Needs a Customs
Union).
Jau vēlēšanu naktī bija skaidrs, ka
"jauno, nikno krievu" ievēlēšana
jaunajā Saeimā būs viens no lielajiem šī parlamenta sasaukuma
izaicinājumiem, tādēļ īpašu, pat
īpašāku nekā citas reizes uzmanību
politiķi aizkulišu konsultācijās pievērsa tam,
kurš būs 14. Saeimas spīkers, kuram būs
jāspēj uzturēt kārtību sēžu zālē.
Bažas par to, ka Latvija pēc sabiedrības labklājību raksturojošajiem kritērijiem atpaliek no Baltijas kaimiņvalstīm, pēdējos gados ir izskanējušas bieži. Nesen konferencē Latvijas valsts stratēģija un sociāli politiskais konsensus uz to uzmanību vērsa arī Valsts prezidents Egils Levits un sacīja: "Nedrīkstētu būt tā, ka pēc astoņiem gadiem, 2030. gadā, mēs būsim spiesti atzīt, ka esam vēl tālāk atpalikuši no Baltijas kaimiņiem kā šodien, 2022. gadā."
Vairs mazāk par divām nedēļām atlicis līdz ASV starpvēlēšanām, un šobrīd visas pazīmes liecina, ka republikāņi, kuru vairākums turklāt būs eksprezidenta Donalda Trampa atbalstītāji, atgūs kontroli pār vismaz vienu no ASV Kongresa palātām
Savdabīgu ultimātu jaunās valdības veidošanas sarunās potenciālajiem partneriem Apvienotajam sarakstam (AS) un Nacionālajai apvienībai (NA) izvirzījis Jaunās Vienotības (JV) premjera amata kandidāts Krišjānis Kariņš. Proti, ja AS un NA nepiekritīšot viņa idejai par jaunas – Vides un enerģētikas – ministrijas izveidošanu, šīs valdības nebūšot vispār. Protams, situāciju komisku padara apstāklis, ka līdz šim nekur skaidri pat nav definēts, ar ko īsti šī ministrija nodarbosies un cik papildu simtiem tūkstošu eiro tas izmaksās nodokļu maksātājiem
Pēdējā laikā mūsu sabiedrībā aktualizēts temats par naida runu internetā. Nenoliedzami naida runa var izskanēt arī klātienes sarunās un draudi var tikt izteikti, tai personai, kurai draudi tiek adresēti, klāt neesot. Taču to, ka jau vairākus gadus tieši sociālo tīklu diskusijas bieži balansē uz naida runas robežas, ignorēt nevar.
Varētu domāt, ka Krišjānim
Kariņam (Jaunā Vienotība, JV)
pirmdien nācās piekāpties trīs
partiju koalīcijas modelim, uz
ko uzstāja Nacionālā apvienība un Apvienotais saraksts,
Progresīvajiem piedāvājot vien vietu topošās
valdības piekabē – divpusēju sadarbības
līgumu ārpus koalīcijas un vienu ministra
portfeli no sev pienākošos amatu kvotas