Daba ar savu stāstu pievilcību spēj pieradināt cilvēku. Dabas pētnieki entuziasti izzina biotopu dažādību, raksta ainavu dizaina stāstus gan virtuāli, gan dzīvē.
Ja viss tavs mūžs būtu tikai viena diena, ko tu šajā dienā izvēlētos darīt? Šādu jautājumu šogad uzdod Dabas koncertzāles radošā komanda sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi, jo par šī gada dabas, mūzikas, mākslas un video performances varoni izvēlēts ūdens kukainis viendienīte. Tā kā šis kukainis mīl uzturēties ūdens tuvumā, tad arī koncertvietas šoreiz izvēlētas upju tuvumā: Skrīveru novada Satekās un Līgatnē pie pārceltuves pār Gauju.
Vecsaules pamatskolas bērni, kas dzīvo lauku teritorijā starp Bausku un Saulkalni, atstāj īstu dabas bērnu iespaidu, un paši daudz zina pastāstīt gan par lauku dzīvi, gan saviem bunkuriem kokos. Tomēr pēc mācībām Saulkalnes mežos Jauno mežkopju skolā 4.–8. klases skolēni atzīst, ka ir uzzinājuši daudz ko jaunu.
Maijā tika atzīmēta Starptautiskā bišu diena. Kā zināms, Latvijā biškopības tradīcijas tiek koptas gan profesionālā, gan amatieru līmenī. Interesanti, ka ne tikai laukos. Pērn par visgaršīgāko Latvijas medu tika atzīts medus, ko bites bija savākušas Latvijas galvaspilsētā, dzīvojot uz Pārdaugavas viesnīcas Janne jumtiem. Bet tik tikko desmit bišu stropi uzstādīti pašā Rīgas centrā uz Radisson Blu terases, kur jau vistuvākajās nedēļās biškopis palīdzēs iekārtoties arī pašām bišu saimēm.
Meistara rokas un mākslinieka filosofija spēj šķietami nederīgu lietu kalnā ļaut ieraudzīt izejvielas izteiksmīgām metālmākslas instalācijām. Tā Latgales viducī Preiļos nupat durvis vērusi moto un metāla mākslas galerija Nester Custom. Par to, kā savu dzīvi nokalpojušas auto un moto tehnikas detaļas no autodarbnīcas stūriem pārtop simboliskā dzīvesstāstā, stāsta galerijas izveidotājs un metāldarbu mākslinieks Aleksandrs Ņesterjuks. Viņa darbos metāllūžņi pārtop juveliercienīgās smalkās skulptūrās, apburot skatītāju.
Ziedošs, harmonisks un kopts dārzs priecē acis, taču aizrautīgam dārzniekam tīk likt lietā vēl arī citas maņas, lai izbaudītu augšanas un ziedēšanas burvību – apčubināt augsni, stādus – ravēt, apgriezt, atbalstīt ar žodziņu vai režģīti, lai veidojas simetriski puduri, bet viena no tīkamākajām baudām, ko sniedz dārzs, ir tā smaržu buķete.
Šķirgate, drēža, šķirgailis – tā senatnē dažādos Latvijas novados mēdza dēvēt nevienu citu kā ķirzaku. Vispacietīgākie dabas vērotāji šopavasar varbūt ir jau pamanījuši uz kāda akmens gozējamies saulītē šo mazo un veiklo aizbēgšanas meistari. Latvijā kopumā ir sastopamas septiņas rāpuļu sugas, tostarp trīs ķirzaku sugas. Tritoni, kurus nezinātāji bieži mēdz jaukt ar ķirzakām, pieder citai, abinieku klasei, ķirzakas ir rāpuļu klases pārstāves.
Pavasarī vairāk koncentrējamies uz to augu skaistumu, kuri mostas ārā – parkos, dobēs, uz terasēm un balkoniem, taču papildu rūpes vajadzētu veltīt arī telpaugiem un sevišķi tiem, kuri raisīs ziedus drīzumā vai vasaras gaitā. Vieni no krāšņāk ziedošajiem telpaugiem ir šlumbergeru dzimtas kaktusi – izplatītais tā saucamais Ziemassvētku kaktuss jeb strupā šlumbergera un Lieldienu kaktuss jeb Gertnera šlumbergera.