Tāpat kā pārējie procesi dabā, arī meža apsaimniekošana ir cikliska. Oktobrī Latvijas valsts mežos noslēdzās meža atjaunošanas darbi, taču rosība nerimst visu cauru gadu – jaunaudzes ir jākopj, jāveic ciršanas darbi un jāplāno darāmais nākamajai veģetācijas sezonai.
Pasaulē 87% no visiem tekstilizstrādājumiem nonāk atkritumu poligonos, kur tie tiek apraksti vai sadedzināti, jo netiek pienācīgi apsaimniekoti. Arī Latvijā šī problēma ir aktuāla, saka biedrības Zaļā brīvība ilgtspējīgas modes eksperte Dace Akule.
Pavasarī Covid-19 pirmā viļņa laikā Latvijas dabas takas piedzīvoja tādu popularitāti un apmeklētāju pieplūdumu kā, šķiet, vēl nekad iepriekš. Tagad, kad atkal ir daudz ierobežojumu saviesīgai dzīvei un arī veselais saprāts daudziem liek izvairīties no cilvēku pūļiem, iešana dabā ir vislabākā alternatīva. Un tas ir redzams, ne tikai atkal vērojot populārāko dabas vietu apmeklētāju lielo skaitu. Ak, jel, Latvija ir tik maza un nevajag pat pilnu dienu, lai nokļūtu no vienas tās malas līdz otrai, tāpēc meklējiet jaunas vietas, ko apskatīt, jaunas takas, ko izstaigāt, lai pilsētas drūzmu nenestu arī dabā! Un nav jau obligāti jādrūzmējas dabas takās, var pastaigāties vienkārši mežā!
Kamēr pasaules apceļošanai jāpagaida, ir īstais brīdis, lai apskatītu Latviju, kas nav nemaz tik maza, īpaši – ja ceļo ar velosipēdu. Velosipēds nav tikai vasaras līdzgaitnieks – siltās un sausās ziemas ir kā radītas, lai šādi mērotu lielākus attālumus.
Neparasts miers un klusums, pavisam neraksturīgs teritorijai, kas atrodas tik tuvu Rīgai, – tāds valda Doles salā, Daugavas muzeja parkā. Te ir vērts paviesoties rudens romantikas meklētājiem, kas grib izvairīties no tipiskās zelta rudens mednieku burzmas.
"Apcerīgās pastaigās dabā rodas pārdomas par mākslīgo un cilvēcisko, dabisko un dievišķo, kas iedvesmo radīt zemes mākslas darbus," teic dabas mākslinieks Jānis Gutāns-Grasis. Lendārta (land art jeb zemes māksla – angļu val.) darbi tiek veidoti ar mākslinieka rokām, izmantojot tādus dabā pieejamos materiālus kā smiltis, akmeņi, lapas vai čiekuri. Šim mākslas virzienam raksturīga liela pietāte pret dabu un visu skaisto mums apkārt.
"Mēs neesam muzejs. Aicinām izzināt mežu, dodoties ārpus telpām, ejot dabā," tā pārliecināti pauž Lilita Kauste, Latvijas valsts mežu dabas parka Tērvetē tūrisma informācijas centra vadītāja. Dabas parks Tērvetē ir ne vien vieta, kurp var doties jebkurā no 365 dienām gadā un izvēlēties kādu aptuveni no 35 kilometru taku tīkla posmiem dabas izziņai, bet arī iespēja iesaistīties vides izglītības aktivitātēs visu cauru gadu gan izglītības iestāžu grupās, gan ģimenes lokā.
Izrādās, ka Latvija ar savām vairāk nekā 200 alām var lepoties ar titulu "Alām bagātākā Baltijas valsts". Turklāt dabas skaitīšanas gaitā jaunatklātas piecas vēl līdz šim nereģistrētas alas vai to paplašinājumi. Dabas Diena dalās virzienrādītājos, kurp doties izzināt alu pievilcību dabā un kas jāpatur prātā, apmeklējot šos allaž mainīgos dabas ģeoloģisko procesu vai cilvēka roku radītos objektus.
Uzņēmuma a/s Latvijas valsts meži galvenais darbības virziens ir meža teritoriju apsaimniekošana un koksnes ieguve. Aktīva dzīvesveida cienītāji novērtē arī LVM izveidotos dabas izziņas maršrutus un labiekārtotās atpūtas vietas, bet skolēni un ģimenes ar bērniem – plašās vides izglītības programmas. Taču plašā sabiedrībā mazāk zināms, ka LVM apsaimnieko arī to, kas atrodas "zem sūnām" jeb zemes dzīlēs – iznomā kūdras ieguves teritorijas, ražo minerālo materiālu produktus un sniedz dažādus ar to ieguvi saistītus pakalpojumus.
A/s Latvijas valsts meži (LVM) kopā ar Latvijas Nacionālo mākslas muzeju (LNMM) akcijā Piemēslot nav māksla atklāj neparastu vides objektu, lai pievērstu sabiedrības uzmanību atkritumu piesārņojuma problemātikai Latvijas mežos. Instalācijā latviešu mākslinieka Riharda Zariņa ofortu var aplūkot caur "realitātes" jeb piesārņojuma filtru.
