Bezdarbnieki, kuri pieteikušies Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) organizētajiem kursiem, kuros iespējams apgūt jaunu profesiju vai iemaņas turpmākā darba meklējumiem, un vēlāk tos nav apmeklējuši, valstij ir parādā 430 tūkstošus eiro, sestdien vēstīja telekanāls LNT.
Darba tirgus kļūst algoto darbu strādājošajiem Latvijas iedzīvotājiem arvien pievilcīgāka vieta. Šo ziņu ar dalītām jūtām uztver uzņēmēji, taču šis ir vienīgais ceļš uz ilgtspējīgu līdzsvaru mūsu ekonomikā. Izsakoties skarbi, bet vienlaikus humāni, labāk darbaspēka trūkums ekonomikā, nevis ekonomikas trūkums darbaspēkam, kas ir bijusi ierasta situācija pēcpadomju ērā. Tā diemžēl ir novedusi pie ievērojamas iedzīvotāju daļas zaudēšanas — ja cilvēku prasmēm nav pietiekama pielietojuma, viņi to meklē citur pasaulē.
Pērn 85,4 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma rezultāti. Salīdzinot ar 2016. gadu, bezdarbnieku skaits ir sarucis par 9,9 tūkstošiem jeb 10,4%. Pērn bezdarba līmenis Latvijā bija 8,7%, kas ir par 0,9 procentpunktiem zemāks nekā 2016. gadā. Sievietēm bezdarba līmenis pērn bija 7,7%, savukārt vīriešiem 9,8%, portālu Diena.lv informēja CSP.
Lai arī statistikas dati liecina, ka vidējais reģistrētais bezdarba līmenis Latvijā ir apmēram 8%, reāls bezdarbs praktiski nepastāv, šorīt intervijā Latvijas Radio atzina Rīgas ekonomikas augstskolas asociētais profesors un ēnu ekonomikas pētnieks Arnis Sauka.
Šī gada decembra vidū bezdarba līmenis Latvijā bija 6,8%, un tas turpinās samazināties, 2018. gadā vidēji sarūkot par 0,1 procentpunktu līdz 6,7%, aģentūru LETA informēja Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA).
Latvijā nodarbināto skaits ir lielākais 20 gadu periodā, ceturtdienas rītā LNT raidījumā 900 sekundes norādīja Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) vadītāja Evita Simsone.
"Esmu cilvēks ar augstāko izglītību, maģistra grāds jurisprudencē, sešu gadu pieredze šajā jomā, un darbu meklēju ne tikai jurisprudencē, bet arī izmisīgi jau citās nozarēs, pat tādās, kurās profesionālas iemaņas īsti neprasa. Sapratu, ka šis temats ir apspriešanas vērts. Vēlos, lai tas tiktu aktualizēts vismaz publiskā līmenī, lai saprastu, vai tiešām esmu vienīgā, kas tā domā, un cik tad īstenībā valstij ir nozīmīgs iedzīvotāju pieaugums un ģimene kā tāda. Uzņēmējus ir grūti nosodīt, jo viņi galvenokārt strādā peļņas dēļ," ar šādu vēstījumu pie portāla Diena.lv vērsās kāda topošā māmiņa, atklājot savu pieredzes stāstu un pārdomas par tēmu - kādas ir grūtnieces iespējas Latvijā atrast darbu. Publicējam visu iesūtīto vēstuli:
Latvijā 13,4% no kopējiem reģistrētajiem bezdarbniekiem ir cilvēki ar invaliditāti, trešdien konferencē "Darba tirgus pieejamība personām ar invaliditāti" sacīja Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Evita Simsone.
Vidējais bezdarba ilgums Latgalē bezdarbniekiem ir 461 diena jeb 15 mēneši, bet citur Latvijā šis rādītājs ir trīs reizes mazāks - 147 dienas jeb pieci mēneši, šodien Saeimas Nodarbinātības apakškomisijas sēdē sacīja Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Evita Simsone. Runājot par bezdarbnieka statistisko portretu Latgalē, Simsone teica, ka šie ir iedzīvotāji virs 50 gadiem, salīdzinoši ilgāku laiku bez darba un ar zemu izglītības līmeni.
Ekonomikas aktivitātes pieaugums trešajā ceturksnī spēja notušēt negatīvās demogrāfiskās tendences – zemas dzimstības un emigrācijas sekas. Pēc četru ceturkšņu pārtraukuma beidzot atsāka augt strādājošo skaits, kas kopā ar darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita kritumu sekmēja bezdarba līmeņa sarukumu.
Trešajā ceturksnī darba meklētāju īpatsvars samazinājās līdz 8,5% no 8,9% iepriekšējā ceturksnī un 9,5% pērnajā rudenī. Taču svarīgākā ziņa jaunākajos darbaspēka apsekojuma datos — pēc gadu ilgušā krituma ir sācis augt nodarbināto skaits, atkal pārsniedzot 900 tūkstošus. Absolūtajos skaitļos pieaugums ir astoņi tūkstoši, pretstatā līdzīgam kritumam iepriekšējos četros ceturkšņos.
