Finanses / Diena / Finanses / Diena

Finanses

Tikt pie bankas konta ar selfiju © DIENA

"Biometrijas tehnoloģijas attīstās, arī sensoru daudzums, kas ir mums apkārt, turpinās palielināties – tas, ko varam izmantot pie identifikācijas un autentifikācijas. Ja mēs tagad izmantojam vienu metodi, piemēram, pirksta nospiedumu, nākotnē tā varētu apvienoties ar citām metodēm," autentifikācijas tendences Raivim Vilūnam atklāj bankas Citadele E-biznesa daļas vadītājs Mārtiņš Bērziņš.

Strautiņš: Latvijas ekonomikā ir iespējams gandrīz viss

Šodien statistiķi ir precizējuši un papildinājuši iepriecinošo 3. ceturkšņa ekonomikas kopainu. IKP gada griezumā audzis par 4,7%, bet pret iepriekšējo ceturksni — par 1,7%. Domājams, ka arī šogad kopumā IKP pieaugums būs 4,7%, bet nākamgad — nedaudz zem 4%. Ļoti līdzīgi domā arī OECD, kura ir mūsu makro prognozes visnesenāk atjaunojusī starptautiskā organizācija.

SEB banka: Pozitīvas perspektīvas par spīti riskiem un augošajai nenoteiktībai

Laiks starp ātro novērtējumu un precizētajiem datiem ir devis statistiķiem iespēju uzrādīt nedaudz piezemētāku, kaut joprojām strauju ekonomikas izaugsmi – 4,7%. Šāds kāpums ir arī mērot visu trīs ceturkšņu veikumu. Jāpiezīmē, ka, lai arī kāpums ir iespaidīgs, teju pusi kāpuma veido būvniecības un nodokļu devums.

OECD Latvijai prognozē straujāko IKP izaugsmi Baltijā arī turpmāk (5)

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) trešdien prezentētajā jaunākajā globālās ekonomikas apskatā OECD Economic Outlook 2018 Latvijai joprojām prognozē straujāko iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi Baltijas valstu vidū 2018.-2020. gadā, attiecīgi 4,7% 2018. gadā, 3,9% 2019. gadā un 3,3% 2020. gadā. Salīdzinājumam, Igaunijā – 3,3% 2018. gadā, 3,5% 2019. gadā un 2,3% 2020. gadā, kamēr Lietuvā – 3,4% 2018. gadā, 2,9% 2019. gadā un 2,6% 2020. gadā, portālu Diena.lv informēja Ekonomikas ministrijā.

Jo ilgāk aug ekonomika, jo karstāk iet darba tirgū (1)

Turpinoties straujai ekonomikas izaugsmei, turpina augt pieprasījums pēc darbiniekiem, savukārt darbaspēka rezerves pamazām izsīkst. Darba tirgū iet arvien karstāk. Arvien biežāk darba specifikai un piedāvātajam atalgojumam atbilstoša darbinieka piemeklēšana ir īsts izaicinājums darba devējiem.

Mēs strādāsim vēl cītīgāk (6)

Jaunākie darba tirgus dati apstiprina, ka valsts lielo jubileju sagaidām ar lielisku ekonomisko veselību. Taču visas pašreizējās tendences nevar turpināties. Situācija ir interesanta un ar katru ceturksni kļūs arvien interesantāka.

ABLV Bank aktīvi oktobrī atgūti 65,911 miljonu eiro apmērā

Likvidējamās ABLV Bank likvidatori oktobrī atguvuši aktīvus 65,911 miljonu eiro apmērā, kas ir 2,8 reizes vairāk nekā mēnesi iepriekš, liecina oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis publicētais pārskats. Tostarp no izsniegtajiem kredītiem atgūti 16,465 miljoni eiro, no atgūtajiem/pārdotajiem vērtspapīriem - 48,643 miljoni eiro, no aizdevumiem kredītiestādēm - 600 tūkstoši eiro, bet no kustamās un citas mantas pārdošanas - 203 tūkstoši eiro.

Ar uzkrājumu veidošanu nevajadzētu kavēties © DIENA (8)

Dažādos finanšu iestāžu rīkotajos saietos aizvien vairāk tiek runāts par satraucošām tendencēm saistībā ar iedzīvotāju uzkrājumiem. Piemēram, dzirdēta atziņa, ka mājsaimniecības ik mēnesi nākotnes uzkrājumu veidošanai novirza vien 3% savu ienākumu. Tas nozīmē, ka ir jāpaiet vairāk nekā divarpus gadiem, lai uzkrājums sasniegtu viena mēneša ienākumu apmēru. Tas, protams, nozīmē, ka arī ar drošības spilvenu veidošanu sokas visnotaļ švaki. Tomēr vēl satraucošāka situācija varētu būt attiecībā uz pensiju uzkrājumiem, sevišķi ņemot vērā, ka liela daļa iedzīvotāju pat īsti nezina, kur tiek uzkrāts viņu pensiju kapitāls.

Swedbank veicinās atteikšanos no kodu kartēm, ieviešot būtiskus maksājumu limitus (21)

No janvāra Swedbank sāks būtiski mazināt maksājumu limitus internetbankas kodu kartēm, portālu Diena.lv informēja bankā. Savukārt 2019. gada 9. septembrī Swedbank pilnībā pārtrauks internetbankas kodu karšu izmantošanu līdz ar stingrākām Eiropas Savienības prasībām klientu digitālai autentifikācijai. Lai novērstu risku, ka daļa klientu nokavē slēgšanas brīdi vai saskaras ar rindām, atliekot pāreju uz pēdējo brīdi, Swedbank kodu kartēm no 2019. gada sākuma tiks būtiski samazināti maksājumu limiti.

Ticības un finanšu trūkums bremzē attīstību © DIENA (7)

Zemo procenta likmju laikmets nav labvēlīgs tiem cilvēkiem, kuri naudu vēlas uzkrāt, izmantojot garantēta ienesīguma finanšu instrumentus, piemēram, banku termiņdepozītus. Taču vienlaikus zemo procenta likmju laikmets sola daudzsološas iespējas tiem cilvēkiem, kuri vēlas tikt pie naudas uzņēmumu attīstībai ar publiska vērtspapīru tirgus starpniecību. Tā kā iepriekš minētajos finanšu instrumentos ar fiksētu ienesīgumu atdeve ir maza vai tās nav vispār, ieguldītāji uzņemas lielāku investīciju risku un meklē iespējas citur.

Swedbank: Latvijas ekonomika simtgadē uz visiem simts

Centrālās statistikas pārvaldes ātrais novērtējums liecina, ka Latvijas ekonomika simtgadē aug uz visiem simts. Trešajā ceturksnī gada laikā IKP audzis par 4,8% (pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem). No vēl straujākas izaugsmes gada laikā atturēja jūlijā un septembrī piešķirtās papildu brīvdienas.

Citadeles ekonomists: Šis gads Latvijas ekonomikā ir ievērojami labāks nekā gaidīts

Latvijas ekonomika sarūpējusi kārtējo ļoti pozitīvo pārsteigumu un šī gada trešajā ceturksnī Latvijas IKP ir pieaudzis par 4,8% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētais pirmais IKP novērtējums. Tas ir pat nedaudz straujāk kā gada pirmajā pusē, kad Latvijas ekonomika auga par 4,6%. Tādējādi pavasara mēnešos izteiktās prognozes par nerezidentu depozītu aizplūšanas, kā arī pasaulē augošo tirdzniecības nesaskaņu negatīvo ietekmi uz Latvijas ekonomiku pagaidām nav piepildījušās un vismaz pagaidām šis gads Latvijas ekonomikā ir izrādījies ievērojami labāks nekā gaidīts.

Nekļūt par vieglu mērķi tukšiem solījumiem © DIENA (2)

Laikā, kad daļai Latvijas sabiedrības ienākumi pieaug un sāk rasties brīvie līdzekļi, tradicionāli sāk aktivizēties finanšu starpnieki, solot ieguldītājiem augstu ienesīgumu.

ABLV banka klientiem garantētajās atlīdzībās izmaksāti 69% no kopumā izmaksājamās summas (1)

Likvidējamās ABLV bankas klientiem garantētajās atlīdzībās līdz šim izmaksāti 328,66 miljoni eiro, kas ir 69% no kopumā izmaksājamās summas, aģentūrai LETA pastāstīja bankas Citadele korporatīvās komunikācijas vadītāja Ieva Prauliņa. Viņa pavēstīja, ka no 3. marta līdz 15. oktobrim valsts garantēto atlīdzību bankā Citadele ir saņēmuši kopumā 11 013 ABLV bankas klienti jeb 51% no klientu skaita, kam ir tiesības saņemt valsts garantēto atlīdzību.

Brauders naudas atmazgāšanā apsūdz arī Nordea

Investīciju kompānijas Hermitage Capital Management līdzdibinātājs un vadītājs Bils Brauders iesniedzis sūdzību Zviedrijas un Norvēģijas varasiestādēm, vainojot Ziemeļvalstu banku Nordea naudas atmazgāšanā. 29 lappušu sūdzībā Brauders norādījis, ka nauda miljoniem eiro apmērā, kas saistīta ar Braudera bijušā darbinieka Sergeja Magņitska lietu, atmazgāta caur 365 kontiem bankā Nordea.

Globālā konkurētspējas indeksa 2018. gada rezultāti: Jauna metode, problēmas tās pašas

Ņemot vērā jaunākās tendences, kas nosaka valstu konkurētspēju, Pasaules Ekonomikas forums veicis būtiskas izmaiņas ikgadējā Globālā konkurētspējas indeksa (GKI) metodoloģijā. Tagad indekss koncentrējas uz ekonomikas produktivitāti veicinošo faktoru analīzi, ņemot vērā jaunākās tendences konkurētspējas specifikā, kas ienāk līdz ar globalizāciju un jaunajām digitālajām tehnoloģijām. 2018. gadā Latvija 140 indeksā ietverto valstu starpā ieņem 42. vietu, savukārt Lietuva atrodama 40. vietā un Igaunija 32. vietā. Jāatzīmē, ka metodoloģijas izmaiņu dēļ šis indekss nav salīdzināms ar iepriekšējo gadu rezultātiem.

Swedbank: Baltijas valstu ekonomikas nepārkarst… pagaidām

Baltijas valstu ekonomikas jau vairākus gadus bauda strauju izaugsmi. Savukārt ekonomikas aktivitātes radītais pieprasījums arvien vairāk deldē darbaspēka rezerves. Darbaroku trūkums veicina strauju vidējās algas pieaugumu, raisot diskusijas sabiedrībā par iespējamu ekonomikas pārkaršanu. Swedbank ekonomikas uzkaršanas indekss rāda, ka silstošais darba tirgus vēl nav radījis būtiskas sabalansētības problēmas ekonomikā un ietekme uz inflāciju ir mērena. Lai gan ekonomika vēl nepārkarst, temperatūra ar katru straujās izaugsmes gadu kāpj augstāk. Visaugstākais pārkaršanas risks ir Lietuvai, bet tas briest arī Latvijā un Igaunijā. Ekonomikas politikas veidotājiem jāsaglabā vēss prāts un jāīsteno piesardzīga politika, lai izvairītos no ekonomikas drudža un iespējamām komplikācijām.

Iepriekšējās desmitgades finanšu krīze lika uzdot ne vienu vien jautājumu par līdz šim izmantotās tradicionālās naudas stabilitāti, vienlaikus radot apstākļus investoru labvēlībai pret dažādām kriptovalūtām, kuru daudzumu apritē regulē speciāli algoritmi, bet cenu izmaiņas faktiski atkarīgas no konkrēta brīža investoru uzticības. Dažāda kalibra investoru uzticības kredīts kriptovalūtām patiešām ir bijis augsts, jo to cenu izmaiņas ir bijušas tādas, ka risku mīlošam ieguldītājam ar stabilu nervu sistēmu radīja iespēju tikt pat pie tūkstošos procentu mērāmas peļņas. Tiesa, diezin vai var atbildēt, vai kāds šādu peļņu patiešām ir ieguvis.

Citadele: Līdz gada beigām inflācija Latvijā saglabāsies ap 3%

Septembrī pirmo reizi pēdējā gada laikā inflācija Latvijā atkal pārsniegusi 3% un šī gada septembrī patēriņa cenas Latvijā augušas par 3,2% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo mēnesi, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija. Tas ir jūtami straujāks cenu kāpums nekā gada sākumā, kad inflācija Latvijā svārstījās ap 2%, taču lielā mērā saistīts ar ārējiem faktoriem, it īpašu naftas cenu pieaugumu, un šobrīd nav pamata domāt, ka inflācija Latvijā varētu kļūt vēl straujāka. Drīzāk nākošajos mēnešos patēriņu cenu kāpums Latvijā stabilizēsies un līdz gada beigām inflācija saglabāsies ap 3%, savukārt gada vidējā inflācija šogad varētu būt ap 2,5%.

Par drošības spilvenu jādomā jau tagad © DIENA (9)

Ekonomistu izteikumos ik pa laikam izskan viedokļi par to, ka pašreizējos salīdzinoši labos laikus tautsaimniecībā var nomainīt tādi, kuros labklājības pieaugums ir apstājies un pieprasījums pēc darba rokām sāk sarukt. To, kad nākamā krīze atnāks un cik lieli būs tās apmēri šobrīd, visticamāk, nevar pateikt neviens. Dažādu faktoru, kas var veicināt jaunus finanšu satricinājumus, pasaulē netrūkst. To vidū ir strauji pieaugušās nekustamo īpašumu cenas, kuras uzturēt augošu aizdevuma procenta likmju ietekmē kļūs aizvien grūtāk. Tāpat dolāra procenta likmju kāpums ir radījis finansiālas nepatikšanas virknei lielu jaunattīstības valstu. Tagad šos draudus vēl papildina lielu globālu tirdzniecības karu riski, kā arī kopējās ģeopolitiskās spriedzes pieaugums.