Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Aktuāli
Rīgā +17 °C
Skaidrs
Piektdiena, 15. maijs
Sofija, Taiga, Airita, Arita

Finanses

Swedbank: Strauju algu kāpumu gada laikā izjutuši vien 7% Latvijas iedzīvotāju(2)

Kaut līdz ar kopējo ekonomisko izaugsmi valstī pēdējā gada laikā būtiski augušas arī darba algas, strauju atalgojuma pieaugumu, kas pārsniedz 10% no iepriekšējā ienākumu līmeņa, izjutuši vien 7% Latvijas iedzīvotāju, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja. Iedzīvotāju skatījumā aizvadītajos 12 mēnešos kopējais algu pieaugums bijis krietni mērenāks, un to lielākā vai mazākā mērā piedzīvojis katrs trešais jeb 36% iedzīvotāju.

Kavē veselīgu finanšu rādītāju trūkums © DIENA

Neraugoties uz to, ka iepriekšējās finanšu krīzes seku pārvarēšanai pasaules lielās centrālās bankas līdz minimumam samazināja procentu likmes un veica iespaidīgas finanšu injekcijas, lai banku sektors aktivizētu kreditēšanu, ne vienmēr nepieciešamais finansējums ir pieejams. Tas attiecas arī uz Latviju, kas atrodas Eiropas Centrālās bankas ekonomikas kvantitatīvās stimulēšanas paspārnē.

Globālo cīņu ar naudas atmazgāšanu vadīs pašas FATF kritizētā Ķīna © DIENA(4)

Pasaules mediju uzmanības centrā pēdējos mēnešos ir globāli nozīmīgi procesi, kas risinās ap tā saukto Finanšu darījumu darba grupu (FATF). FATF ir pasaules mēroga starpvaldību sadarbības institūcija, kas 1989.gadā tika izveidota nolūkā koordinēt naudas atmazgāšanas apkarošanu, vēlāk pārņemot globālo vadību arī cīņā ar starptautiskā terorisma un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansēšanu. Latvijā plašāk pazīstama ir FATF asociētā biedre - Eiropas Padomes naudas atmazgāšanas apkarošanas komiteja Moneyval.

Uzkrājumi pret nabagmāju © DIENA(35)

Latvijas sirmgalvju sociālā telpa nākotnē draud ieslīgt aizvien dziļākā depresijā, jo sabiedrība turpina novecot un palielinās pensionēto iedzīvotāju skaita attiecība pret strādājošajiem. Turklāt par būtisku klupšanas akmeni kalpo arī zemās algas, kas gan ierobežo iedzīvotāju uzkrājumu veidošanas iespējas, gan arī neļauj tikt pie nozīmīgām sociālajām iemaksām. Turklāt ne reizi dzirdēts, ka uzņēmumi cenšas ietaupīt uz sociālo iemaksu rēķina, turpinādami aizvien saglabāt aplokšņu algu sistēmu, un notiek arī sliktākais variants – paši darbinieki izvēlas nemaksāt nodokļus, bet uz rokas saņemt vairāk.

Uz biržu pēc naudas attīstībai © DIENA(2)

Labvēlīgas konjunktūras saglabāšanās un riskantāko finanšu aktīvu cenu augšupejas cikla turpināšanās pasaules fondu tirgos šopavasar likusi sarosīties arī Latvijas korporatīvajam sektoram. Par nodomu piesaistīt kapitālu ar papildu akciju emisijas palīdzību ir paziņojis viens no pašmāju rūpniecības flagmaņiem, biržā jau kotētā Valmieras stikla šķiedra. (Plašāk par to lasiet rakstā Bizness sniedzas no Valmieras līdz ASV – red.) Šomēnes notikušas arī biržas Nasdaq Riga un investīciju bankas Prudentia rīkotās debates par valsts uzņēmumu privatizācijas pienesumu ekonomiskajā attīstībā.

Eksperts: Labākais laiks, lai panāktu bezdeficīta budžetu(5)

Kā ziņo statistiķi, valdība pērn ir noslēgusi budžetu ar iztrūkumu 295,4 miljonu eiro jeb 1 % no IKP apmērā. Veiksmīgās izaugsmes dēļ valsts parāds ir sarucis no 40% līdz 35,9% no IKP. No vienas puses 1% deficīts nav nekas ārkārtējs, ekonomika aug, kas ļauj tāpat mazināt parāda attiecību pret IKP un, iesilstot Eiropas Savienības fondu apgūšanai, briest nepieciešamība pēc līdzfinansējuma. Un kur vēl daudzās citas nepieciešamības. Taču no otras puses skatoties, mēs nespējam savilkt galus apstākļos, kad ekonomika atrodas labā izaugsmes fāzē.

Laikraksts: ECB veic izmeklēšanu Swedbank Igaunijas filiālē © DIENA

Eiropas Centrālā banka (ECB) veic izpēti par to, vai Swedbank Igaunijas filiāle, par kuru savilkušies aizdomu mākoņi saistībā ar iespējamu netīrās naudas plūsmu, savlaicīgi veikusi visus pasākumus, lai novērstu nelegālas izcelsmes naudas plūsmu caur bankas kontiem, vēsta Zviedrijas laikraksts Dagens Nyheter.

Baltijas tirgos – izaugsme © DIENA

Fondu tirgus norišu savstarpējā saistība sevi apliecinājusi ne reizi vien, un, pateicoties tai, pēdējos mēnešos pieaugusi īpašumu vērtība arī Baltijas akciju biržās kotēto uzņēmumu akcionāriem.

Vai netīrās naudas uzvara? © DIENA(18)

Nespējot vienoties savā starpā, Eiropas Savienība (ES) faktiski ir kļuvusi par ievērojamas daļas pasaules naudas atmazgātāju paradīzi. ES turpina vērsties plašumā naudas atmazgāšanas skandāli, saistīti ar bijušās PSRS valstīs, galvenokārt Krievijā, nelikumīgi iegūto līdzekļu legalizēšanu.

Putniņš: Ir bankas, kuras vērtē iespēju atstāt Latvijas tirgu(37)

Starp ārvalstu klientus līdz šim apkalpojošajām bankām ir bankas, kuras vērtē iespēju atstāt Latvijas tirgu un iegūt licenci kādā citā valstī, intervijā aģentūrai LETA sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš, neminot banku skaitu, kas apsver šādu iespēju.

Drīzumā patēriņu cenu inflācija Latvijā varētu atkal pārsniegt 3%

Neskatoties uz straujo darba algu kāpumu un arvien zemāko bezdarba līmeni, Latvijā turpinās mērens un pietiekami sabalansēts patēriņa cenu pieaugums bez izteiktiem iekšējiem vai ārējiem cenu spiedieniem. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, martā patēriņa cenas Latvijā augušas par 2,8% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi, ko veidojas pakalpojumu cenu kāpums par 2,9%, pārtikas cenu par 2,6%, kā arī nepārtikas preču cenu par 2,4%. Savukārt vislielākais cenu pieaugums cēlonis Latvijā šobrīd ir saistīts ar administratīvi regulējamo cenu izmaiņām, kā arī patēriņu nodokļu palielinājumiem.

Ekonomists ieskicē nepatīkamu prognozi par pensiju apmēriem nākotnē(26)

Sabiedrības novecošanos un citu faktoru ietekmē pensiju apmērs attiecībā pret vidējo algu valstī nākotnē saruks, un 2050.-2060. gadā varētu noslīdēt līdz 24%, pirmdien Latvijas Bankas ekspertu diskusijā Pensiju sistēma Latvijā - vai bumba ar laika degli? sacīja Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Tkačevs.

Swedbank vadītājs Latvijā: Swedbank vietā varēja būt jebkura reģiona banka(14)

Swedbank dara visu iespējamo, lai naudas atmazgāšana netiktu pieļauta, aģentūrai LETA pauda bankas valdes priekšsēdētājs Latvijā Reinis Rubenis. Cita starpa viņš atzīst - skandālā ierautās Swedbank vietā varēja būt jebkura cita reģiona banka, kas apkalpo uzņēmumus, kuriem ir norēķini ar NVS valstīm. Viņš arī norādīja, ka 2018. gadā Swedbank Latvijā izpildīja 372 miljonus naudas pārskaitījumu, un 760 gadījumos informācija par aizdomīgu darījumu nodota atbildīgajām iestādēm.

Apstākļi kļuvuši labvēlīgāki lielākam pensiju plānu ienesīgumam © DIENA(5)

Pagājušā gada izskaņā pensiju otrā līmeņa plānu ienesīguma rādītāji visai ievērojami pavājinājās pēc tam, kad pasaules vērtspapīru tirgos bija pasliktinājies investīciju mikroklimats. Rezultātā pagājušā gada beigās neviens no pensiju otrā līmeņa plāniem nespēja uzrādīt pozitīvu pēdējo 12 mēnešu ienesīgumu.

FKTK: Amatpersonu nomaiņa Swedbank darbību Latvijā neietekmē(4)

Swedbank Latvijā strādā ikdienas režīmā un amatpersonu nomaiņa mātesbankā tās darbību neietekmē, aģentūrai LETA sacīja FKTK Komunikācijas daļas vadītāja Ieva Upleja. Viņa norādīja, ka Latvijas Swedbank ir banka ar Latvijā izsniegtu licenci un darbojas atbilstoši Latvijas likumiem kredītiestāžu darbības jomā, kā arī eirozonas banku kopīgajam normatīvajam ietvaram.

Sākotnējā izmeklēšana: Swedbank 2017. gadā pārtraukusi attiecības ar aizdomīgajiem klientiem(1)

Swedbank ne vēlāk kā 2017. gada maijā pārtraukusi attiecības ar klientiem, caur kuru kontiem notikušas transakcijas, kas izraisījušas aizdomas par naudas atmazgāšanu, par ko ziņoja Zviedrijas sabiedriskā televīzija SVT, sākotnējā izmeklēšanā secinājusi finanšu izmeklēšanas un datu analīzes kompānija Forensic Risk Alliance, kurai Swedbank uzticēja veikt izmeklēšanu par šīm aizdomām.

Investori no Danske Bank vēlas piedzīt 475 miljonus dolāru

Dānijas banku grupas Danske Bank institucionālie akcionāri tiesā iesūdzējuši banku, lai no tās piedzītu 475 miljonus dolāru (418,2 miljonus eiro) par naudas atmazgāšanas skandāla radītajiem zaudējumiem, liecina otrdien atklātībā nonākusi informācija.

Luminor prognozē pakāpenisku izaugsmes bremzēšanos

Par spīti ekspertu prognozēm, arī 2018. gadā IKP pieaugums Latvijā paātrinājās un Latvijas IKP pēc pirktspējas paritātes uz vienu iedzīvotāju pērn apsteidza Grieķijas rādītāju. Šī ir pirmā ES-15 valsts, kuru apdzenam. Tomēr ārējā ekonomiskā vide 2019. gadā būs mazāk labvēlīga, ir risks, ka tā tālāk pasliktināsies arī 2020. gadā. Sagaidāms, ka izaugsme Latvijā katrā no šiem gadiem samazināsies apmēram par procentpunktu, liecina bankas Luminor Ekonomikas pārskata prognozes.

Jūtamāk palielinās pirktspēja © DIENA(33)

Labklājība ir visai stiepjams jēdziens, sevišķi jau Latvijā, kur liela daļa sabiedrības ierasti ir noskaņota paust viedokli, ka esam nabadzīgi un nekāda dižā progresa labākas dzīves sasniegšanā nav un nebūs.