Tuvplānā / Diena / Tuvplānā / Diena

Tuvplānā

Pieckārtējs Sporta Avīzes čempions © DIENA

Bez lieliem panākumiem, bet ar ļoti daudziem līdzvērtīga apmēra rezultātiem. Tā varētu nosaukt 2019. gadu Latvijas sportā, kas izpaudās arī tradicionālajā Sporta Avīzes 50 ekspertu aptaujā. Ar vēsturiski mazāko punktu skaitu par pieckārtēju aptaujas čempionu kļuva pasaules visvairāk titulētais skeletonists Martins Dukurs. Viņš apsteidza pludmales volejbola karalienes Tīnu Graudiņu un Anastasiju Kravčenoku, savukārt trešo vietu izcīnīja janvāra numura vāka varonis Dainis Krištopāns.

Pirmā F1 pieredze © DIENA (1)

Apkopojot fotogrāfa Aivara Liepiņa vēsturiskās fotogrāfijas, Sporta Avīzes redakcija nonāca pie secinājuma, ka šomēnes ir īstais brīdis, lai publicētu viņa fotostāstu par došanos uz 1991. gada Formulas 1 posmu Ungārijā. Tomēr ieplānotā fotogalerija organiskā ceļā apauga ar atmiņām un pārvērtās par šogad aizsaulē aizgājušā Latvijā pirmā Formulas 1 žurnālista Edgara Skultes piemiņas rakstu. Turpmākajās lapaspusēs Aivars Liepiņš pastāstīs par šo ceļojumu uz Ungārijas sacensībām, bet Latvijas šī brīža labākais Formulas 1 apskatnieks Aldis Putniņš atcerēsies savu pirmo braucienu uz pasaules prestižākajām autosacensībām, kas arī bija Ungārijā, bet sešus gadus vēlāk.

Dāmas pieprasa vienlīdzību © DIENA (7)

Par šī gada Pasaules kausa (PK) izcīņas galveno varoni futbolā dāmām kļuva uzvarētāju komandas ASV spēlētāja Megana Rapino. Viņa turnīra laikā bija spoža laukumā, bet ne mazāk pamanāma arī ārpus tā, pie katras izdevības atgādinot par milzīgo attieksmes un finansiālās nevienlīdzības plaisu starp sieviešu un vīriešu profesionālo futbolu. Viņa ne tikai runā par šo problēmu, bet arī rīkojas, lai mēģinātu mainīt lietu kārtību. Par 2019. gada pasaules labāko futbolisti FIFA versijā kronētā Rapino kopā ar citām valstsvienības spēlētājām ir iesūdzējušas tiesā ASV Futbola federāciju (USSF), jo uzskata, ka organizācija diskriminē nacionālo sieviešu futbola komandu. ASV valstsvienība pievērsusi plašāku uzmanību atalgojuma nevienlīdzībai starp sievietēm un vīriešiem profesionālajā sportā, kur pat viena sporta veida ietvaros naudas summas, ko saņem dāmas un kungi, var atšķirties desmitiem reižu.

Sporta vēsture Dienā: Lēnais lēciens neatkarībā © DIENA

Noskatoties filmu Dvēseļu putenis, rodas sajūta, ka sportisti, ja tajos laikos sports būtu tik attīstīts kā šodien, noteikti būtu strēlnieku pirmajās rindās cīņā par brīvību. Taču neatkarības atjaunošanas laika pieredze, kam Diena bija lieciniece, rāda mazliet citu ainu. Sportistu pašu drosmi nebūtu ko apšaubīt, atskaitot atsevišķus gadījumus, bet viņu saimnieki, proti, naudas devēji savu interešu vārdā bija gatavi turpināt brāļošanos ar Maskavu arī uz priekšu.

Eksperiments karstumā © DIENA

Lai arī Latvijā drīz gaidāma ziema un cilvēku sūdzēšanās par aukstumu, nākamās olimpiskās spēles notiks vasarā. Karstā vasarā. Sportistu sūdzības augstus rezultātus nenodrošinās un ar karstumu nāksies tikt galā.

Deviņu mēnešu vingrošana. Krustenisko saišu plīsums © DIENA (1)

Krustenisko saišu plīsums – šāda vārdu kombinācija, kas izskan ārsta noteiktajā diagnozē, daudzos sportistos izraisa nolemtības sajūtu. Tā ir ļoti izplatīta trauma gan profesionālu sportistu, gan amatieru vidū. No tās neviens nav pasargāts arī sadzīviskās situācijās. No kā rodas krustenisko saišu plīsums? Kas jādara sportistam amatierim, lai no tā izvairītos? Ko labāk darīt rehabilitācijas posmā?

Ar Andra Amerika svētību © DIENA

Deviņdesmitajos gados un divtūkstošo gadu sākumā paša augstākā līmeņa sporta pasākumi Latvijā nenotika bieži, jo tos gluži vienkārši nebija, kur rīkot. Viens no retajiem izņēmumiem bija 2001. gadā no 20. līdz 27. maijam Rīgā aizvadītais vēsturē trešais pasaules čempionāts florbolā sievietēm, kas risinājās nesen atklātajā Skonto hallē.

Decembris ir laiks, kad pilnā sparā sākas ziemas sporta sezona, savu kulmināciju iegūstot nākamā gada sākumā. Šī būs sezona starp divām olimpiskajām spēlēm, tāpēc lielākajā daļā sporta veidu Latvijā nav piedzīvotas straujas izmaiņas, tomēr tāpat daudzos no tiem ir interesanti jaunumi. Sporta Avīze vienuviet apkopoja visu aktuālo informāciju, kas līdzjutējiem būs jāņem vērā, gada aukstākās nedēļas nogales pavadot emociju virpulī pie televizora.

Samērā ar iedzīvotāju skaitu Latvija sportā dažubrīd ir bijusi gandrīz vai lielvalsts. Tomēr sporta veidu popularitāte un no tās izrietošie sasniegumi (vai otrādi) nav garantēts lielums, tā ir cēlusies un plakusi, sagādājot gan priecīgus pārsteigumus tiem, kas līdz tam nav pamanījuši kādā sporta veidā ieguldīto melno darbu, gan vilšanos pie stabiliem rezultātiem pieradušai publikai (viena no lielākajām šādām vilšanās ir Latvijas šķēpa metēju pieticīgie rezultāti 21.gadsimta otrajā desmitgadē pēc olimpiska spožuma pusgadsimta, kas sākās ar pirmās latvietes – olimpiskās čempiones Ineses Jaunzemes zelta metienu Melburnas olimpiskajās spēlēs 1956.gadā). Arī komandu sporta veidos publikas simpātijas ir viļņojušās līdzi sasniegumiem, lai gan ar basketbolu nopietni un pastāvīgi konkurēt ir spējis tikai hokejs, kamēr futbolā ir bijis tikai viens spožs uzplaiksnījums

Japāņi ir izslavēti ar savu viesmīlību un punktualitāti, tāpēc nav nekādu šaubu, ka tie daudzie ārvalstu sporta līdzjutēji, kuri 2020. gada vasarā dosies klātienē vērot Tokijā notiekošās olimpiskās un tām sekojošās paralimpiskās spēles, gūs neaizmirstamu emocionālu un kulturālu pieredzi. Līdz XXXII vasaras olimpiskajām spēlēm Tokijā ir atlikuši astoņi mēneši, bet lielākā daļa sacensībām un olimpiešu izmitināšanai paredzēto būvju jau ir gatavas lietošanai. Taču gatavošanās Tokijas olimpiskajām spēlēm nav bijusi gluda, jo to pavadījusi virkne skandālu, protesti pret pasākuma augstajām izmaksām un bažas par to, kas pēc spēlēm notiks ar jaunajām sporta arēnām.

Šodien