Turklāt brīdinājumu nosūtīšana uz viedtālruņiem tiek īstenota daudzviet pasaulē. Paziņojumus saņem, piemēram, cilvēki tādos reģionos, kuros mēdz būt zemestrīces vai vulkānu izvirdumi. Tas, ka apziņošanu cenšas attīstīt arī Latvijā, ir apsveicami. Tomēr vēl ir, kur pilnveidoties.
Jau iepriekš ir apspriests, ka 26. novembrī, kad skanēja sirēnas, šūnu apraides paziņojumu savos viedtālruņos nesaņēma daudzi Latvijas iedzīvotāji. Skaidrojumam, ka viedtālruņu lietotāji nebija veikuši nepieciešamo funkciju aktivizēšanu vai atjaunošanu, var piekrist vien daļēji. No pieredzes ir zināms, ka iepriekš uz to pašu viedtālruni brīdinājums pienāca pat citā valstī, un konkrētajā gadījumā bija runa par meža degšanas radītu sadūmojumu.
Var jau, protams, būt tā, ka tieši 26. novembrī Latvijā izmantotie tehnoloģiskie risinājumi "nesapratās" ar konkrēta ražotāja viedtālruņiem un ar konkrētu operētājsistēmu. Mūsdienās atšķirīgas tehnoloģiju paaudzes un dažādi modeļi tiešām mēdz "nesaprasties", un ar šādu problēmu cīnās pat pieredzējuši tehnoloģiju speciālisti lielos uzņēmumos.
Saistībā ar 26. novembra šūnu apraides paziņojumu atbildīgās iestādes tomēr varēja iedzīvotājiem iepriekš paskaidrot, ka tie cilvēki, kuriem ir konkrēta ražotāja viedtālruņi ar konkrētu operētājsistēmu, paziņojumu var nesaņemt. Ja iepriekš šāda informācija būtu bijusi, tas stiprinātu uzticēšanos valsts dienestiem – gan par kompetenci tehnoloģiju jomā, gan par cieņu pret iedzīvotājiem.
Diskusijas mūsu sabiedrībā ir raisījušās arī par šūnu apraides paziņojumu saturu un to, kādu apdraudējumu gadījumā brīdinājumu vajadzētu izplatīt. Racionāls šķiet viedoklis, ka ir vērts sūtīt paziņojumus par tādiem laikapstākļiem, kas rada riskus, to vidū par spēcīgu atkalu, kuras laikā ietves un brauktuves kļūst slidenas, un līdz ar to ir jāuzmanās gan gājējiem, gan autovadītājiem.
Protams, ja brīdinājumi sāktu pienākt bieži un saturiski būtu "šodien snigs sniegs" līmenī, tad pastāv iespēja, ka cilvēki tiem drīzumā vairs nepievērstu uzmanību.
Vēl viens aspekts ir saistīts ar brīdinājumiem par riskiem, ko radījuši nevis klimatiskie, bet ģeopolitiskie procesi un kuru gadījumā iedzīvotāju brīdināšana var būt valsts drošības jautājums. Atbildīgajiem dienestiem jau preventīvi vajadzētu skaidrot, kā tad tiks apziņoti visi iedzīvotāji, nevis tikai tie, kuriem ir "pareizā" modeļa viedtālrunis.