Tiesībsargs: Nodokļu likumu normas pārāk samudžinātas

Nupat bija liels tracis ar gada ienākumu deklarācijām – daudzi darba ņēmēji, par kuriem nodokļus nomaksā darba devēji, pēkšņi ar šausmām konstatēja, ka kļuvuši par nodokļu parādniekiem. Un vaina ne viņos, bet gan nu jau bēdīgi slavenajā nodokļu reformā, kas cilvēkus tādā situācijā nostāda.

Jā, mēs jau pagājušajā gadā sākām pētījumu par šo problemātiku. Amizanti, bet pats Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērsās pie mums ar lūgumu uzrunāt Finanšu ministriju, tā teikt, inteliģenti norādīt uz daudziem riskiem, kas faktiski jau šobrīd realitātē ir pierādījušies. Tieši saistībā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), par ko bija lielais satraukums deklarāciju iesniegšanas kontekstā: kā tas ietekmēs iedzīvotājus un arī VID, administrējot to visu.

Finanšu ministrija tos riskus pati neredzēja?

Finanšu ministrija neņēma vērā. Viņi faktiski arī neieklausījās citu brīdinājumos. Mūsu pētījumā apkopota virkne ar vēstulēm, ko VID sūtījis uz Finanšu ministriju, tostarp par smagnējo IIN administrēšanu, jo, ja mēs likumu pavērtētu kā nejuristi, negrāmatveži, redzams, ka tie ir diezgan lieli džungļi.

Tikai neliela daļa nodokļu maksātāju ir juristi vai grāmatveži...

Bet jebkuram ir jāspēj saprast, kādas ir viņa saistības pret valsti un kā tās kārtojamas. Arī Latvijas Republikas Satversmē ierakstīts, ka ikvienam ir tiesības zināt tiesības. Zināt nozīmē arī saprast, bet tas uzliek uzdevumu valsts pārvaldei būt tik saprotamai informācijas pasniegšanā, informācijas adresēšanā sabiedrības grupām, ka nav šaubu, ka cilvēks zina savas tiesības, pat speciāli tās sistemātiski nestudējot.

Šajā jomā gan, kā saka, nekāds velosipēds nav jāizdomā – ir citu valstu pieredze, tostarp progresīvo nodokļu aprēķināšanā, atliek vien pārņemt labāko. Tostarp, šķiet, Norvēģijā katram nodokļu maksātājam un arī grāmatvežiem ir pieejama tabuliņa, kurā skaidri redzams, no kādas summas cik jāmaksā nodokļos. Tad arī nav nedz neskaidrību, nedz pārpratumu.

Pie mums viss ir samudžināts un absolūti nesaprotams. Un ir arī tā, ka pat grāmatveži dažādi izprot, piemēram, algoritmu, kā veidojas diferencētais neapliekamais minimums, turklāt tajā ir arī atsevišķi lielumi, kas nesaprotamā kārtā ir nemainīgi.