Muižniece skaidro, ka tā vietā, lai diskutētu par neizpildāmām prasībām pusmiljarda eiro apmērā, tiek piedāvāti vairāki operatīvi risinājumi, piemēram, papildu mācību līdzekļu nodrošināšana.
Muižniece uzsver, ka darīs visu iespējamo, lai tagad, kad bērniem ir iespēja mācīties klātienē, viņi patiešām varētu doties uz skolu un mācīties, lai vecāki varētu pilnvērtīgi strādāt un apmaksāt savus rēķinus, nevis šī brīža apstākļos vēl raizēties par aukles izdevumiem, kā arī lai tiem pedagogiem, kuri izvēlēsies turpināt darbu, nebūtu jādzīvo neziņā par to, cik ilgi nāksies aizvietot kolēģus.
Ministre skaidro, ka ir gatava strādāt un meklēt aizvien jaunus veidus, kā atvieglot skolotāju ikdienu un uzlabot darba apstākļus, tomēr tas nedrīkstot notikt uz bērnu vai viņu vecāku rēķinu.
LETA jau ziņoja, ka LIZDA plānotais pedagogu streiks sāksies 19.septembrī. Arodbiedrība paredz, ka streika plānošana un pats streiks tiks pārtraukts tikai pēc valdības lēmuma apmierināt LIZDA izteiktās divas prasības.
Viena no prasībām ir sabalansēta darba slodze. Arodbiedrība nepiekrīt Izglītības un zinātnes ministrijas piedāvājumam, ka darba slodzi sabalansēs līdz 2028.gadam. Šis process esot pārāk ilgs, un to nevarot atļauties ar līdzšinējām problēmām.
Savukārt otrā prasība ir panākt, lai valdība pildītu spēkā esošo Izglītības likuma normu par pedagogu atalgojuma grafiku, to saskaņojot ar algas aprēķina principiem.
LIZDA vadītāja Inga Vanaga atzinusi, ka arodbiedrība ir gatava kompromisiem, tomēr konkrētus kompromisa risinājumus, kas tai būtu pieņemami, neatklāja.
Piemēram, jautājumā par izmaiņām slodzēs LIZDA saprotot, ka kontaktstundu mazināšana nevar notikt uzreiz, tajā pat laikā arodbiedrība neesot gatava piekrist IZM piedāvātajam variantam izmaiņas slodzēs veikt līdz 2028.gadam, kas esot pārāk garš termiņš.
Savukārt Muižniece ir norādījusi, ka līdz nākamajai komisijas sēdei ministrija turpinās sarunas ar Finanšu ministriju un, iespējams, arī ar Premjeru Krišjāni Kariņu (JV), lai saprastu, kādos jautājumos valdība var piekāpties.