Braže, atsaucoties uz premjeri Eviku Siliņu (JV), zināja stāstīt, ka esot uzrunāta ministra amatam kā kandidāte ar zināšanām, cīnītājas raksturu un spēju "sākt strādāt no pirmās dienas".
Viņa ir uzrunāta iestāties arī partijā "Vienotība", šis jautājums tiekot apsvērts un "vienā brīdī pie lēmuma būs jānonāk", bet tas neesot bijis priekšnoteikums, lai iegūtu amatu.
Braže atkārtoti uzsvēra, ka galvenās darba prioritātes ir pilnīgi skaidras - vairot valsts drošību un turību.
Kā ziņots, Siliņa pēc vairāku nedēļu politiskajām konsultācijām "Jaunās vienotības" iekšienē ārlietu ministra amatam ir nolēmusi virzīt diplomāti Braži. Viņai atbalstu jau paudušas valdošās koalīcijas partijas.
Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstniece Braže ārlietu dienestā ieņēmusi dažādus amatus, tostarp bijusi Latvijas vēstniece vairākās valstīs. Pirms kļūšanas par īpašo uzdevumu vēstnieci 2023.gada vasarā, viņa kopš 2020.gada maija bija NATO ģenerālsekretāra vietniece publiskās diplomātijas jautājumos.
Braže neoficiāli tika minēta kā ticamākā kandidāte šim amatam jau uzreiz pēc tam, kad par atkāpšanos no amata paziņoja līdzšinējais ministrs Krišjānis Kariņš (JV). Ārlietu ministra amats kļuva vakants pēc tam, kad to pēc privāto lidojumu skandāla atstāja bijušais premjers Kariņš.