Kā vērtējat šobrīd Arhitektu savienības izraudzītās trīs iespējamās vietas Nacionālās koncertzāles celtniecībai? Tiek tomēr pieļauts, ka varētu atgriezties pie jau atsijātajām. Vai tas būtu jādara?
Atgriezties nevajadzētu, jo šoreiz lēmums pieņemts nevis sasteigti kaut kādos kabinetos, bet demokrātiskā procesā, iesaistot sabiedrību un ieinteresētās puses. Kārtīgi izspriežot un izanalizējot iespējamos variantus. Arī arhitekti beidzot izcīnījuši tiesības tikt uzklausītiem – te domāju ēku Elizabetes ielā 2. Nonākts arī pie vērtīgas atziņas, ka ar sabiedrības viedokli ir jārēķinās un vēlētājs nav aita, ar kuru var rīkoties, kā vien ienāk prātā. Tas ir arī labs piemērs citām pašvaldībām, jo rāda, kā ir pieņemami sakarīgi lēmumi. Jo tas jau nenotiek tikai Rīgā, bet arī citviet Latvijā, un nekur nav izieta šāda jēdzīga procedūra. Runājot par šīm trim vietām, jāteic, ka tās nav gluži līdzvērtīgas: katrai ir savi plusi un savi mīnusi. Jo tādas vienas ideālas vietas nav un nevar būt.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena trešdienas, 7. jūlija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!