Neiedziļinoties konkrētā regulējuma būtībā (regulējums, kas ļautu tiesiski sakārtot attiecības nelaulātiem, bet kopā dzīvojošiem pāriem neatkarīgi no viņu seksuālās orientācijas, manuprāt, ir nepieciešams), jāatzīst, ka apzināti uzpūstajam skandālam ir vairākas bēdīgas konsekvences, kas valsts stiprumu un sabiedrības saliedētību gandrīz kara apstākļos nekādi nevairo.
Pirmkārt, tā ir konflikta padziļināšanās starp tiesu un likumdevēja varu. Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietnieces Irēnas Kucinas izteikumi, ka viendzimuma pāru aizsardzību līdz regulējuma izstrādei regulēs tiesa, kā arī pirmais praktiskais Administratīvās rajona tiesas spriedums atbilstoši šai koncepcijai, faktiski nozīmē: Saeima, ej mājās! Ko Saeimas vairākums uztver tieši pretēji – mēs kā tautas gribas primārais izteicējs nekur iet negrasāmies, bet atgādinām, ka Satversmes tiesa savā rīcībā un izteikumos kārtējo reizi balansē uz Satversmes 2. panta robežas. Atgādināšu, ka tas kā viens no "negrozāmajiem" Satversmes pantiem paredz, ka "suverēnā vara Latvijā pieder Latvijas tautai" (un pastarpināti tās priekšstāvjiem Saeimā), ne Satversmes tiesai, "tiesību principiem" vai "progresīvajām aprindām".
Otrkārt, sagaidāms, ka priekšvēlēšanu laiks šī skandāla rezultātā pārvērtīsies par balagānu, "visu ģimeņu" un "dabisko ģimeņu" aizstāvjiem apelējot pie savu vēlētāju instinktiem, uzkurinot kaislības un paralēli šķelšanās līnijai starp Latvijas valstiskuma un Kremļa aizstāvjiem izrokot vēl vienu, amerikāņu stila Kolorādo kanjonu starp "liberāļiem un konservatīvajiem". Kā atzinuši strīdīgā likumprojekta aizstāvji, neskatoties uz vārgajām izredzēm gūt Saeimas vairākuma atbalstu, viņi turpinās to virzīt, "zelta kārti" Saeimā iedodot Saskaņas rokā, kuras atbalsts ir kritiski svarīgs.
Treškārt, jāpiemin Konservatīvo (bijusī JKP) īpašā loma jezgas radīšanā, izstrādājot un virzot attiecīgo likumprojektu tieši priekšvēlēšanu laikā, piekrāpjot savu vēlētāju, kuram kādreiz tika solīts pavisam kas cits, un tagad izvirzoties visnegantāko kliedzēju priekšgalā pret Saeimas vairākumu, kas demokrātiskā veidā izmanto tautas piešķirtās pilnvaras. Tieslietu ministra (!) Jāņa Bordāna izteikumi, ka jāizvērtē puses Saeimas deputātu iespējamā kriminālatbildība par tiesas lēmuma nepildīšanu, ir tik kliedzoši absurdi, ka liek uzdot jautājumu, vai šis kungs gadījumā neaicina uz valsts apvērsumu.