Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) plāno noteikt maksu par sporta un citu pasākumu rīkošanu aizsargājamās dabas teritorijās, ja tās ir valsts īpašumā. Ieņēmumus paredzēts ieguldīt, lai uzturētu un atjaunotu dabas tūrisma infrastruktūru, jo šim mērķim atvēlētais finansējums ievērojami samazināts. Sporta un citu jomu pārstāvji bažījas, ka tas apgrūtinās un sarežģīs dažādu aktivitāšu norisi, norādot, ka cenrādis nav sabiedrības interesēs un neveicina veselīgu dzīvesveidu.
Jāaizlāpa samazinātais finansējums
Daba kā nākotnes kapitāls ir viena no septiņām Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiskajām prioritātēm. Ja nesāksim rūpēties par tās pārdomātu izmantošanu, globalizācijas spiediena ietekmē tās vērtības nenovēršami samazināsies, tīro un bioloģiski daudzveidīgo dabu noplicinās īstermiņa peļņas pasākumi, Saeimas Sporta apakškomisijas sēdē atgādināja DAP pārstāve Elīna Ezeriņa, piebilstot, ka īpaši aizsargājamo dabas teritoriju izveides mērķis ir konkrētu dabas vērtību aizsardzība, nevis sporta un citu pasākumu nodrošināšana. Viņa uzsvēra, ka daudzu ministriju politika joprojām neveicina ilgtspējīgu attīstību, tāpēc jāievieš zaļā budžeta reforma un jāpanāk principa piesārņotājs maksā ievērošana attiecībā uz uzņēmējiem un zemes īpašniekiem, ja to darbības samazina dabas bagātību vērtību, un daļa iekasēto līdzekļu jānovirza dabas atjaunošanas fondā.
E. Ezeriņa norādīja, ka 2015. gadā ar ES fonda atbalstu DAP ir izveidojusi un uztur ap 400 dabas tūrisma un izziņas objektu. Ja iepriekš šim mērķim valsts gadā atvēlēja 620 000 eiro, tad ar šo gadu šī summa ir apcirpta par 70%, piešķirot tikai 187 000 eiro. Lai iegūtu trūkstošo finansējumu, DAP piedāvā noteikt maksu par publisku pasākumu rīkošanu brīvā dabā īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kas ir nepilns 1% no Latvijas teritorijas. Plānots, ka par pasākuma rīkošanu ar 100 līdz 200 dalībniekiem maksa (tā jāiekasē būs organizatoram) būs 110 eiro, ar 201 līdz 500 dalībniekiem - 300 eiro, ar 501 līdz 1500 dalībniekiem - 700 eiro. Ja piedalās 1501 līdz 3000 dalībnieku, maksa būs 1600 eiro, bet, pārsniedzot 3000 dalībnieku skaitu, tā sasniegs 3030 eiro. Kā liecina pašreizējie sporta cenrāži, dalība orientēšanās sacensībās izmaksā 10-15 eiro, velomaratonā atkarībā no distances garuma attiecīgi 20-30 eiro vai 30-50 eiro, triatlonā summas var sasniegt pat 100 eiro, taku skriešanā – līdz 60 eiro. Vēl viens eiro klāt pie šīm summām būtiski neietekmēs dalībnieku izmaksas. Ja šie noteikumi būtu ieviesti jau 2024. gadā, tad no 142 DAP pieteiktajiem pasākumiem 47 būtu piemērojamas šādas prasības. Savukārt 2025. gadā no 128 pasākumiem tādi būtu 45.
E. Ezeriņa kā piemēru minēja Lietuvu, kur maksa (1 eiro) par dalībnieku ieviesta jau 2015. gadā, apmeklētājiem biļete ir obligāta visiem komerciāliem pasākumiem (par tādu tiek uzskatīts jebkurš, kas notiek aizsargājamā dabas teritorijā) neatkarīgi no mēroga.
Sola daļu atbrīvot no maksas
Maksa netiks piemērota pasākumiem līdz 99 dalībniekiem, pirmsskolas izglītības iestāžu audzēkņiem, skolēniem un studentiem, bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem, krīzes centru, ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju klientiem, speciālo izglītības iestāžu audzēkņiem un viņu pavadošajām personām (uzrādot dokumentus), bērniem ar invaliditāti vai personām, kurām ir noteikta I vai II invaliditātes grupa, kā arī daudzbērnu ģimenēm.
DAP sola piemērot 30% atlaidi tiem pasākumu rīkotājiem un dalībniekiem, kas atjaunos infrastruktūru pirms un pēc pasākuma, iesaistīsies biotopu atjaunošanā un sabiedrības izglītošanā dabas aizsardzības jautājumos.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) parlamentārais sekretārs Dāvis Mārtiņš Daugavietis (JV) atzina, ka par cenrādi sākotnēji bija daudz neskaidrību. Pēc tikšanās ar VARAM un DAP pārstāvjiem un taku skriešanas Stirnubuks organizatoriem bažas par to, ka jaunā samaksas kārtība ievērojami sadārdzinās šos pasākumus, tika kliedētas. Vairs neviens no tautas sporta pasākumu rīkotājiem nav vērsies IZM, un ministrijai nav iebildumu pret jaunajiem noteikumiem. IZM Sporta departamenta vadītājs Aleksandrs Samoilovs paskaidroja, ka šā brīža noteikumi ļoti atšķiras no sākotnējiem, tika panākts, ka tajos tiek ietverta liela daļa to, kas būs atbrīvoti no samaksas.
Latvijas Riteņbraukšanas federācijas pārstāvis Māris Krūze bija nemierā ar DAP uzstādījumu – sak, tas ir tikai viens eiro, ko tur daudz par to runāt. Tā kā šādu papildu eiro prasītāju nav viens vien, galu galā summas augtin aug. Jāņem vērā, ka vairākums rīkotāju ir bezpeļņas organizācijas, tāpēc par peļņas gūšanu nevar būt ne runas. Un vēl - bērniem netiek piemērota dalības maksa, taču viņi tiek ieskaitīti dalībnieku kopskaitā. Arī tiem, kuri laikus piesakās sacensībās, maksa ir mazāka nekā tiem, kas to dara sacensību dienā.
Absurda un nepareiza pieeja
Uģis Mitrevics (NA) uzskata, ka cenrādis ir pretrunā valsts uzstādījumam – panākt veselīgi nodzīvoto mūža dzīves gadu pieaugumu Latvijas sabiedrībā, tajā skaitā sekmējot aktīvu dzīvesveidu. Viņš plānu iekasēt naudu tautas sportam par aizsargājamo dabas teritoriju, ja tā pieder valstij, šķērsošanu nosauca par absurdu un nepareizu. Tajā pašā laikā – ja zeme pieder privātīpašniekam, viņš nedrīkst iekasēt naudu, bet valsts drīkstēs. Ir taču iespējams vienoties ar pasākumu organizatoriem par infrastruktūras uzturēšanas izdevumu segšanu pirms vai pēc pasākumiem, ko arī rīkotāji nereti dara. Tā vietā tiek ieviestas ieejas biļetes, kas novedīs pie kārtējās birokrātijas audzēšanas. Tādējādi tiek radīts bīstams precedents, ka turpmāk, piemēram, valsts var izdomāt iekasēt maksu tiem tūkstošiem apmeklētāju, kas ierodas Siguldā zelta rudens laikā, jo viņi, lūk, staigā pa valsts zemi un lieto dabas infrastruktūru.
Apakškomisijas sēdes noslēgumā tās vadītāja Alīna Gendele (JV) rosināja DAP vairāk skaidrot jaunos noteikumus un rast kompromisu ar tautas sporta pasākumu rīkotājiem.
Jāpiebilst, ka DAP cenrāža projektā iekļauti arī jauni pakalpojumi, piemēram, Līgatnes dabas taku (LDT) apmeklējumam ieeja tematiskā pasākumā neatkarīgi no vecuma maksās 15 eiro. Paredzēta arī 1000 eiro maksa par mobilās skatuves (8mx6mx5m) nomu diennaktī. Tas galvenokārt attiektos uz sarīkojumiem Nacionālā botāniskā dārza (NBD), kas no šā gada ir DAP pārziņā, teritorijā.
LDT un NBD āra un oranžērijas apmeklējums bērniem no piecu līdz 18 gadu vecumam izmaksās sešus eiro, studentiem un pensionāriem - astoņus eiro, pieaugušajiem - 10 eiro. Patlaban LDT un NBD šo ekspozīcijas apmeklējuma cenas atšķiras, bet turpmāk tās ir vienādotas. No šā gada vidus NBD maksas pakalpojumus plānots nodrošināt tikai bezskaidras naudas norēķinu veidā, piesaistot ārpakalpojuma sniedzēju. Līdzīga pieeja jau tiek īstenota LDT biļešu tirdzniecībā.