Tuvojoties ASV prezidenta Donalda Trampa tarifiem, S&P 500 indekss martā zaudējis gandrīz 6% savas vērtības, un tas bijis sliktākais mēnesis kopš 2022. gada, vēsta laikraksts The New York Times. Sarukuši arī Eiropas lielākie indeksi, un līdzīgas ziņas klāj arī citus virsrakstus. Tā ir korekta informācija, bet svarīgi ir izvērtēt, kā uz to skatīties.
Iedzīvotāji pēdējos divos gados ir pieraduši, ka finanšu tirgi aug, un cilvēkiem sāk likties, ka tagad tā būs vienmēr. "Nē, ir jāgatavojas arī tirgus kritieniem, jāpadomā par stratēģiju šādos laikos. Tirgus kritumu laikos, ja ieguldītā nauda nav vajadzīga, pārdot (fiksēt zaudējumus) noteikti nevajag. Turklāt regulāras iemaksas ir jāturpina, jo tā var nopirkt aktīvus par zemāku cenu un attiecīgi nākotnē gūt lielāk peļņu," teic Swedbank Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadītāja Anželika Dobrovoļska. Tas pats attiecas uz pensiju plāniem. Ja ir pensija aktīvā plānā, tagad nevajag mainīt uz konservatīvu. Šeit ļoti svarīgi ir divi faktori – paša cilvēka gadu skaits un atlikušais laiks līdz pensijai. 30–40 gadu vecumā, esot aktīvajā plānā, būs mīnusi šobrīd, bet pēc tam straujāka izaugsme. Ne tikai iedzīvotāji, arī jomas profesionāļi pamatā nevar precīzi paredzēt tirgus kritumus un pieaugumus (timing the market).
Visu rakstu lasiet avīzes Diena trešdienas, 2. aprīļa, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €0.60