Sporta vēsture Dienā: Janvāris

Sportisti no OMON

11. janvāra Diena publicēja Latvijas Olimpiskās komitejas paziņojumu. "Ieņemot akciju sabiedrības Preses nams telpas, PSKP Latvijas filiāle klaji demonstrējusi, ka boļševiku partija turpina darboties ar tādām pašām prettiesiskām metodēm, kādas Baltijā tiek lietotas kopš 1940. gada. To pamatā ir demagoģija un rupjš spēks. Šī spēka vairošanai kalpojis arī sports. Krietna daļa specializētās milicijas vienības "supermenu" ir PSRS sporta meistari un meistarkandidāti. LOK kategoriski nosoda šo PSKP filiāles un tās algotņu vardarbīgo rīcību Preses namā, kuru vainago virs šīs ēkas paceltais sarkanais PSRS valsts karogs. LOK aicina sportistus, viņu trenerus, visas sabiedrības pārstāvjus apsvērt, ko un kā intereses Latvijas sportisti pārstāv, startējot PSRS izlases rindās, un izteikt publiski savu attieksmi pret šādu sadarbību. Gadījumā, ja LOK darbība Latvijā tiks pārtraukta, izpildkomiteja pilnvaro latviešu sporta padomi brīvajā pasaulē pārstāvēt LOK intereses.Paziņojums pieņemts 1991. gada 8. janvāra LOK izpildkomitejas sēdē. LOK nolēmusi pārskaitīt 1000 rubļu fondā Solidaritāte materiālās palīdzības sniegšanai a/s Preses nams tipogrāfijas strādniekiem."

Naktī uz 13. janvāri notika slaktiņš pie Viļņas televīzijas centra, kurā tika nogalināti 13 cilvēki, un nākamās sporta ziņas Dienā parādījās tikai 17. janvārī, turklāt tā bija ziņa par Siguldā no 22. līdz 27. janvārim paredzētā pasaules čempionāta atcelšanu kamaniņu sportā. Tika publicēta LR Ministru Padomes priekšsēdētāja pirmā vietnieka Ilmāra Bišera atteikuma telegramma Starptautiskās kamaiņu sporta federācijas prezidentam Izatičam. Tajā bija teikts: "Esam spiesti ar dziļu nožēlu Jums paziņot, ka sakarā ar izveidojušos ārkārtējo politisko situāciju Latvijā un ar traģiskajiem notikumiem Lietuvā, kā arī sakarā ar atsevišķu PSRS karaspēka daļu nekontrolējamo rīcību Baltijā Latvijas Republikas valdība un pasaules čempionāta organizācijas komiteja nevar garantēt pasaules čempionāta dalībnieku drošību."

Turpat otrajā sportam veltītajā ziņā Vai būs bobslejs PSRS bez Latvijas? Arturs Vaiders un Jānis Matulis rakstīja par bobslejistu stāju: uzskatot par neiespējamu šajās Latvijai izšķirīgajās dienās pamest savu tautu un valsti, kā arī protestējot pret asiņainajiem notikumiem Lietuvā, Latvijas bobslejisti pieņēmuši lēmumu nepārstāvēt PSRS ne Eiropas čempionātā, ne pasaules junioru čempionātā. "Nabas saiti ar Maskavu esam pārgriezuši acīmredzot uz visiem laikiem," Dienai teica PSRS izlases bijušais dalībnieks Māris Poikāns. "Pārstāvēt agresorvalsti mēs nespējam. Cik zināms, tad steigā tiek veidota alternatīva PSRS izlase, jo līdz šim tajā bija gandrīz vieni latvieši. Jau Eiropas čempionātā Červinjā viņi grib startēt, turklāt ar mūsu "bobiem", kas jau ir ceļā uz Itāliju. Tomēr gan man, gan Zintim Ekmanim ir saistības ar sponsoriem, attiecīgi Dzintaru un Baltic Enterprises, bez kuru palīdzības šo kamanu nebūtu. Un neviens cits ar tām braukt nedrīkst."

19. janvārī Diena ziņoja, ka, sekojot bobslejistu piemēram, no līdzdalības PSRS izlasē un turnejas ASV atteikušies Latvijas frīstailisti Normunds Aplociņš, Oļegs Isakovs un Dans Jansons. Protestējot pret militāristu izdarībām Latvijā un Lietuvā, uz Ukrainā karaspēka daļas teritorijā paredzētajām PSRS čempionāta spēlēm ar Ļvovas un Odesas ASK neaizbrauca Latvijas rokasbumbas vienība Celtnieks. 

Tad nāca 20. janvāra traģiskā nakts Rīgā. Līdz neatkarībai de facto bija palikuši septiņi mēneši, bet to neviens vēl nezināja. Arī dalība olimpiskajās spēlēs no sapņa par īstenību pārvērtās tikai 1991. gada septembrī. 1991. gada 28. decembra Dienā Latvijas riteņbraukšanas federācijas jaunais prezidents Vladimirs Kuļešovs, vaicāts par Barselonas olimpiskajām spēlēm – pirmajām, kurās pēc neatkarības atjaunošanas piedalīsies Latvija, – atbildēja izvairīgi, daudz konkrētāk toties solot Dienai apgūt valsts valodu: "Nākošajā konferencē runāšu latviski!" Kā zināms, Barselonā tieši riteņbraukšana sagādāja pirmo olimpisko medaļu Latvijai – Dainis Ozols izcīnīja bronzu grupas braucienā.