Atbildības izņēmumi
Sporta sacensību laikā jāievēro visi tie paši likumi, kas ikdienā. Tātad teorētiski ir ļoti plašs ierobežojumu katalogs. Tomēr ko redzam praksē? Pat asiņainākās MMA vai boksa cīņas nepavada abpusēji pārmetumi par viena vai otra ikdienas likuma pārkāpumu vai vēl trakāk – tiesāšanās. Arī regbijā brutāls masveida kontakts parasti nenonāk līdz prokurora galdam. Reizēm elkoņi un ceļgali pa gaisu lido arī basketbolā un futbolā.
Protams, viss ir ar izņēmumiem, bet cīņas sporta veidi ir uzskatāms piemērs tam, ka sporta zālē valda citi standarti. Tiesību pētnieki piedāvā dažādas teorijas par šādas kārtības teorētisko formulējumu, bet pagaidām nevienam nav izdevies uzrakstīt tik universālu recepti, ko varētu ierakstīt likumā vai valdības oficiālajās vadlīnijās. Ar veselo saprātu it kā skaidrs, ka tāda kārtība izveidojusies jau sen, bet nedrīkst aizmirst – vairākās valstīs MMA vai bokss ir vai ir bijis) aizliegts sporta veids. Īsumā atreferējot neskaitāmos teorijas pētījumus un tiesu spriedumus dažādās pasaules tiesās, juristi īpaši izceļ dabiskā riska līmeni (assumed risk) un pieņemamo normu konkrētā sporta veida ietvaros, kas tā dalībniekiem jāakceptē.
Visu rakstu lasiet žurnāla Sporta Avīze maija numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!