Spāņu gripa aptur pat Stenlija kausa izcīņu
"Sporta sacensību notikšana nacionāla mēroga krīžu laikā rada normalitātes ilūziju," skaidrojis sporta vēsturnieks un Perdjū universitātes profesors Rendijs Robertss. Sacensības bieži vien turpinājušās arī sabiedrībai sarežģītos apstākļos. Tiesa, šāda scenārija gadījumā nav trūcis arī traģiskas pieredzes. Ne velti tieši sportisti bija starp tiem, kuri visasāk iebilda sacensību turpināšanai pandēmijas laikā. "Līdz pareizā lēmuma pieņemšanai (par Anglijas futbola Premjerlīgas sezonas pārtraukšanu – aut.) bija sajūta, ka futbolisti Anglijā tiek uztverti kā izmēģinājuma trusīši," neslēpj angļu futbola zvaigzne Veins Rūnijs. Sportisti tikuši pakļauti lielam riskam.
Sens, tomēr spilgts un līdzīgos apstākļos veidojies piemērs ir 1919. gada Stenlija kausa izcīņas finālsērija. Tā norisinājās laikā, kad pasauli plosīja spāņu gripa, kas bija postošākā pandēmija pasaulē kopš mēra epidēmijām viduslaikos. Pēc dažādiem datiem ar to inficējušies vairāk nekā 500 miljoni jeb teju trešā daļa pasaules iedzīvotāju, no kuriem bojā gāja līdz pat simt miljoniem cilvēku – vairāk nekā abos pasaules karos kopā. Hokeja prestižākā balva Stenlija kauss Pirmā pasaules kara laikā tika izspēlēta un to turpināja darīt arī spāņu gripas pandēmijas periodā. Tomēr 1919. gada finālsēriju starp Klusā okeāna piekrastes līgas (PCHA) čempionu Sietlas Metropolitans un Nacionālās hokeja līgas (NHL) spēcīgāko klubu Monreālas Canadiens nācās pārtraukt pēc piektās spēles. Tā bija pirmā no tikai divām reizēm līdz šim, kad Stenlija kauss nav pasniegts.
"Pēc otrā papildlaika sērijas piektajā spēlē abu komandu spēlētāju spēki bija izsmelti un vairākums cīnījās ar gripas simptomiem. Piektajā spēlē Canadiens uzbrucējs Džeks Makdonalds izšķirošos vārtus pagarinājumā guva brīdī, kad Metropolitans nebija pilnā sastāvā – vienīgais veselais uz rezervistu soliņa esošais hokejists Frenks Fojstons noguruma dēļ vairs nebija spējīgs nomainīt komandas biedru Kaliju Vilsonu," Monreālas Gazette atskats uz tā laika notikumiem spilgti raksturo situāciju komandās. Jāņem vērā, ka tolaik hokejisti ceļu uz spēlēm mēroja ar vilcienu un Canadiens spēlēja teju pēc četrus ar pusi tūkstošus kilometru gara pārbrauciena. Visas spēles notika Sietlā – pirmajā un trešajā ar 7:0 un 7:2 uzvarēja Metropolitans, otrajā un piektajā ar 4:2 un 4:3 papildlaikā pārāki bija monreālieši. Ceturtā spēle pie rezultāta 0:0 otrajā pagarinājumā tika pabeigta ar neizšķirtu. Daļa hokejistu pēc piektās spēles devās uz slimnīcu, pārējie tikuši nogādāti mājās.
Tā kā vairāki komandu spēlētāji plānotās sestās spēles dienā joprojām bija hospitalizēti ar gripas simptomiem, sērija tika pārtraukta. Tobrīd veseli bijuši tikai divi no Canadiens hokejistiem, un infekcija bija ķērusi arī komandas menedžeri Džordžu Kenediju. Viņš piedāvāja kausu atdot Sietlas komandai, tomēr Metropolitans vadītājs un treneris Pīts Muldūns atteicās to šādā veidā pieņemt. Pirmo reizi vēsturē Stenlija kauss netika pasniegts.
Četras dienas vēlāk gripas izraisītās pneimonijas dēļ mira Canadiens hokejists Džo Hals. Savukārt slimības radīto seku dēļ pēc pāris gadiem mūžībā devās arī Canadiens menedžeris Kenedijs, kurš savulaik ieviesa leģendārās komandas sarkani zilās formas krāsas un joprojām aktuālo logo.
Sarežģīti novērtēt spāņu gripas ietekmi uz citiem sporta notikumiem, jo sabiedrība vēl atguvās no Pirmā pasaules kara, kas tikko bija beidzies. Velkot paralēles ar pašreizējiem notikumiem, pieminams, ka atsevišķi sporta notikumi Eiropā tikuši aizvadīti aiz slēgtām durvīm, lai nepārkāptu ieviestos pulcēšanās aizliegumus, bet sportisti izvairījušies no rokas paspiešanas. Par sezonas atcelšanu spriedusi ASV beisbola līga, kuras spēlētāji laukumā devušies ar sejas maskām. Atsevišķas organizācijas pieprasījušas sportu likvidēt kā nevajadzīgu un aicinājušas atlētiem atrast kādu noderīgāku nodarbošanos.
Pēc spāņu gripas pandēmijas sabiedrībā uzplauka kustība par vingrošanu un nodarbībām svaigā gaisā, radot jaunu sportisko aktivitāšu vilni. Sporta nozīme kļuva arvien lielāka visos sabiedrības slāņos, un tā vairs nebija tikai elitārās sabiedrības daļas izklaide. Spānijas karalis Alfonso XIII, kura vārdā arī tika kristīta gripas pandēmija, kādai mazpazīstamai galvaspilsētas komandai piešķīra karaliskā kluba statusu un uzlika kroni tā emblēmai. Madrides Real vēlāk kļuva par sporta karaļa futbola vēstnesi Spānijā, kur tas strauji iedzīvojās un guva lielu popularitāti, bet vēlāk klubs kļuva par vienu no varenākajām sporta organizācijām visā pasaulē.
Ievērot klepošanas etiķeti
Kopš spāņu gripas pasaule piedzīvojusi un turpina pārdzīvot vēl vairākus epidēmiju uzliesmojumus, tomēr ne miljonus dzīvību prasījušās Āzijas un Honkongas gripas pagājušā gadsimta piecdesmitajos un sešdesmitajos gados, ne koronavīrusa paveida SARS izplatība šī gadsimta sākumā neizraisīja tik plaša mēroga sacensību atcelšanu visā pasaulē, kā to paveicis Covid-19. Mazliet vairāk piesardzības pasākumu bija 2009. gadā cūku gripas pandēmijas laikā, tomēr tie bieži vien aprobežojās ar saslimušo sportistu izolēšanu līdz simptomu pazušanai.
Visu rakstu lasiet žurnāla Sporta Avīze aprīļa numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!