Kas ir krustenisko saišu plīsums?
Saraut ceļgala krusteniskās saites var dažādos veidos – gan sportojot, gan arī sadzīviskās situācijās. Visbiežāk tas notiek, spēlējot futbolu, tenisu, basketbolu un volejbolu, neveiksmīgi piezemējoties, lecot no liela augstuma vai iekļūstot ceļu satiksmes negadījumā. Protams, mēdz būt arī neordināras situācijas, bet šoreiz apskatīsim biežāk izplatītos gadījumus.
"Celis ir nostiprināts ar četrām saitēm – divas izvietojušās krusteniski un divas paralēli, kas nodrošina pareizas ceļa kustības un to, ka tas paliek savā vietā. Priekšējā krusteniskā saite atbild par to, ka apakšstilbs pret augšstilbu attiecīgi negrozās riņķī un neiet uz priekšu. Tā nodrošina stabilitāti un rotāciju. Protams, ja saite plīst, stabilitāte pazūd," stāsta Latvijas Olimpiskās vienības (LOV) konsultants, Orto klīnikas sertificēts traumatologs ortopēds Vitauts Jurkevičs, kurš norāda, ka visbiežāk šāda trauma tiek gūta kontakta vai neveiksmīgas piezemēšanās rezultātā.
"Runāsim par populārākajiem sporta veidiem, tādiem kā basketbols, futbols, teniss un volejbols. Šo spēļu laikā pēda ir stingri nofiksēta pie zemes, un, kad notiek ciešs kontakts vai neveiksmīga piezemēšanās, kāja var sagriezties un saite neizturēt. Cilvēkiem ar anatomisku predispozīciju (uzņēmība vai nosliece uz traumām – red.) risks gūt šādu traumu ir lielāks. Parasti gan tas notiek, jo ir nepietiekama muskuļu kontrole – tie laikus nesasprindzinās, un celis sāk griezties, tādējādi slodze pāriet uz saitēm, kas to neiztur," saka speciālists. "Stabilitāti bez saitēm nodrošina muskuļi. Ja cilvēkam nav saišu, bet ir muskuļi, viņš var pilnvērtīgi dzīvot. Protams, ne sportot. Savukārt, ja nav muskuļu, bet ir saites, celis tāpat būs nestabils. Muskuļiem ir ļoti liela nozīme. Ja muskulis laikus nenostrādā un neaizsargā saiti no slodzēm, rodas plīsums. Galvenais iemesls ir nepietiekama muskuļu kontrole un nepareizs kustību algoritms."
Zināms, ka profesionāli sportisti tiek nodrošināti ar labāko pieejamo medicīnas aprūpi, bet, kā tas notiek un vai rehabilitācijas process atšķiras amatieriem, to Sporta Avīze centās ieskicēt, uzrunājot cilvēku, kurš ikdienā ar sportu profesionāli nenodarbojas, bet ir iedzīvojies šajā nopietnajā savainojumā.
Basketbolista amatiera stāsts
Ričards Žarinovs ar basketbolu nodarbojas jau kopš agra vecuma. Neskatoties uz to, ka līdz profesionālam līmenim viņš tā arī nenonāca, vēlme turpināt sportot palikusi vēl aizvien. Tiesa gan, pirms nepilniem diviem gadiem viņš krustenisko saišu plīsuma dēļ gandrīz atvadījās no basketbola spēlēšanas, kas ir viens no viņa iecienītajiem brīvā laika pavadīšanas veidiem.
Stāsta Ričards: "Spēle ritēja savu gaitu, un bija tās vidus. Viss notika ikdienišķi – jutos labi un nekādu sāpju nebija. Devos caurgājienā un sadūros ar pretspēlētāju. Kontakta rezultātā neveiksmīgi piezemējos un pagriezu kāju. Sajūta nebija no patīkamākajām, uzreiz jutu, ka tas ir kaut kas nopietns, nevis parasts mežģījums. Tiesa gan, laikam adrenalīna iespaidā sāpes nedaudz rimās. Vēlējos pat atgriezties laukumā, jo tas bija fināls, bet, līdzko spēru pirmos soļus, sāpes mani uzveica. Katra mazākā kustība radīja lielu diskomfortu. Knapi varēju paiet. Pēc spēles devos uz slimnīcu, kur sākotnēji teica, ka tas ir parasts sastiepums vai sasitums. Lai paguļu mājās un viss būšot labi. Aizbraucu uz mājām un uzreiz aizmigu viesistabā. Pēc neilga laiciņa pamodos un devos uz vannas istabu. Sāpes pārvietoties bija tik lielas, ka noģību. Izsaucu ātro palīdzību, kas man iespricēja spēcīgus pretsāpju līdzekļus, no kā kļuva labāk. Nākamajā dienā sapratu, ka nepieciešams veikt magnētisko rezonansi. Tā manas bažas, ka trauma ir ļoti nopietna, apstiprināja, un tika konstatēts krustenisko saišu plīsums. Konsultējos ar ķirurgu un sapratu – ja vēlos vēl kādreiz sportot, operācija ir neizbēgama. Bet es vēlējos!
Visu rakstu lasiet žurnāla Sporta Avīze decembra numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
Kas jādara