Nevienlīdzības mazināšanas brīnumformulas meklējumos

20 gadi Eiropas Savienībā (ES) – ko tie mainījuši un turpina mainīt Latvijā? SestDiena rakstu sērijā pēta un skaidro svarīgāko patlaban aktuālākajos ES dienaskārtības jautājumos.

Kuras ir Latvijas sāpīgākās problēmas, kas neļauj sabiedrības dzīves līmeni uzlabot tā, lai kritiski neatpaliktu ne tikai no Eiropas Savienības valstīm kopumā, bet arī no kaimiņiem – lietuviešiem un igauņiem? "Tā ir sabiedrības novecošanās, vieni no zemākajiem izdevumiem sociālai aizsardzībai starp ES dalībvalstīm, pieaugošs aprūpes pienākumu slogs, iedzīvotāju zemie ienākumi, izteiktas reģionālās atšķirības sociālo pakalpojumu klāstā un kvalitātē, nemainīgs un augsts ilgstošo bezdarbnieku un ekonomiski neaktīvu iedzīvotāju īpatsvars, sliktais iedzīvotāju veselības stāvoklis u. c.," vienā elpas vilcienā uzskaita Labklājības ministrijas Sociālās politikas plānošanas un attīstības departamenta direktora vietniece Evija Kūla.

Arī valsts ekonomiskā attīstība nenorit pietiekami strauji, turklāt Latvijas sabiedrību sāpīgi skāra gan 2007.–2010. gada globālā finanšu krīze, gan Covid-19 pandēmija no 2019. līdz 2021. gadam, gan Krievijas sāktais karš pret Ukrainu. Tā visa dēļ Latvijas ekonomika augusi uz pusi lēnāk, nekā iepriekš prognozēts. 

MAZĀKAIS EIROPĀ

Viens no starptautiskiem kritērijiem, kā ekonomisti mēra nevienlīdzību, ir tā dēvētais Džini indekss – statistisks rādītājs, kuru savulaik izstrādāja itāļu statistiķis Korado Džini (Corado Gini). Džini indeksu mēra robežās no 0 (pilnīga vienlīdzība) līdz 100 (visi ienākumi / bagātība pieder vienam indivīdam / mājsaimniecībai). Pēdējos gados Džini indekss mājsaimniecību ienākumiem pēc pabalstiem un pensijām, neskatoties uz diezgan augstu algas pieauguma līmeni, kā arī nodokļu pārmaiņām (augstāks neapliekamais minimums gan strādājošajiem, gan pensionāriem; nodokļu progresivitāte), Latvijā nav būtiski mainījies un joprojām esam sliktākā pozīcijā nekā vidēji Eiropā. Patlaban Latvijā šis indekss ir 34, kurpretī kopumā ES vidēji zem 30.