Cilvēka mūža ilgumu ietekmē dažādi faktori – no gēniem līdz gaisa kvalitātei dzīvesvietā. Dažus no šiem faktoriem nespējam ietekmēt, taču citus varam, turklāt bez pārliekas piepūles. Tiem pieskaitāma arī ēšanas paradumu pamainīšana.
Spānijas zinātnieki noskaidrojuši, ka pietiek ēdienkartē ieviest četrus pārtikas produktus un izslēgt divus, lai ievērojami palielinātu izredzes nodzīvot līdz 100 gadu vecumam.
VESELĪGI, DAUDZVEIDĪGI
Tā dēvētā Vidusjūras diēta izsenis uzskatīta par ilgas un veselīgas dzīves noslēpumu, un to apstiprina arī jaunākie pētījumi. Ja uzturā lieto liesu sarkano gaļu, mājputnu gaļu, graudaugus, kā arī daudz augļu un dārzeņu, tad ievērojami samazinās gan aptaukošanās risks, gan priekšlaicīgas nāves risks.
Madrides speciālisti identificēja četrus pārtikas produktu veidus, kas spējot pagarināt mūža ilgumu. Tie ir augļi, piena produkti, rieksti un nepiesātinātās eļļas, piemēram, olīvu vai saulespuķu.
Bet ir arī divas lietas, ko vajadzētu no ēdienkartes izslēgt pilnībā. Tie ir gāzētie dzērieni un konditorejas izstrādājumi. Pirmie satur par daudz cukura, otrajos ir gan cukurs, gan smalkie kviešu milti, kas veicina aptaukošanos un līdz ar to palielina priekšlaicīgas nāves risku.
APZINĪGĀKIE DZĪVO
Pie slēdziena, ka arī apzinība palīdz garākai dzīvei, spāņu speciālisti nonāca apjomīgā pētījumā, kurā analizēja vairāk nekā 11 tūkstošu cilvēku vecumā virs 48 gadiem ēšanas paradumus.
"Apņēmīgāka pieturēšanās pie pareizas diētas ir saistīta ar zemāku mirstību," Eiropas Kardioloģijas biedrības konferencē Milānā pētījuma rezultātus komentēja vides veselības docente Autonomajā universitātē Mersedesa Sotosa-Prjeto.
Viņa kopā ar kolēģiem novērtēja katra dalībnieka ēšanas paradumus, pamatojoties uz 15 pārtikas grupu produktu patēriņu un ēdienkartes atbilstību Planētas veselības diētas (PHD) ēšanas plānam, kas pirms pieciem gadiem tika publicēts medicīnas žurnālā The Lancet. Šajā diētā ir daudz augu un maz gaļas, un tās mērķis ir samazināt gan slimību risku, gan lauksaimniecības ietekmi uz klimata pārmaiņām un vidi. PHD diēta paredz dienā uzņemt aptuveni 2500 kaloriju.
14 gadu novērošanas periodā nomira 1157 pētījuma dalībnieki. Tie lielākoties bija cilvēki, kuri nepieturējās pie PHD vai Vidusjūras diētas. Salīdzinot visus datus, zinātnieki nonāca pie slēdziena, ka pareiza ēšana samazina priekšlaicīgas nāves risku aptuveni par 22 procentiem.
SIMTA NOSLĒPUMS
Ilgdzīvotāji allaž izsaukuši citu cilvēku apbrīnu, tādēļ masu mediji kāri ķer katru iespēju no sirmgalvjiem izvilināt garā mūža noslēpumu. Darba lauks ir gana plašs, jo simtgadnieku rindas pasaulē aug. Tiek uzskatīts, ka šā brīža vecākā dzīvā persona pasaulē ir Brazīlijas mūķene Ina Kanabarru Lukaša, kura dzimusi 1908. gada 8. jūnijā un kurai ir 116 gadu.
Vecākā jebkad dzīvojošā cilvēka tituls pieder francūzietei Žannai Luīzai Kalmānai, kuras mūžs ilga 122 gadus un 164 dienas.
Sarunās ar sirmgalvjiem noskaidrots, ka viņiem lieti noderējis rāms raksturs, kas palīdzējis izvairīties no strīdiem un asumiem, kustīgs dzīvesveids un nodošanās lietām, kas patiešām patīk.
Arī simtgadniekus pētījušie zinātnieki sliecas uzskatīt, ka pastāv zināms dzīves modelis, kas palīdz dzīvot ļoti ilgi. Tas ietver fiziskās aktivitātes, daudzveidīgu uzturu, kas bagāts ar pilngraudu produktiem, augļiem un dārzeņiem, mīlestību, draudzību un apziņu, ka esi kādam vajadzīgs, jeb jēgu dzīvot.