Otrā pasaules kara beigu piecdesmitgadei tuvojoties, 1995. gada 22. aprīlī SestDiena publicēja fragmentus no dramaturga un latviešu literatūras jauno censoņu kopēja Daiņa Grīnvalda (1950– 2013) tēva, 1897. gadā dzimušā Jāņa Grīnvalda, kara laika dienasgrāmatām (vēlāk, 2002. gadā, tās tika izdotas grāmatā Kā es redzēju tās lietas. Mana tēva Jāņa Grīnvalda dienasgrāmata 1940– 1945). Kara sākums Jāni Grīnvaldu pārsteidza Maskavā, kur viņš, vēstures skolotājs, bija ekskursijā kopā ar pedagogu grupu no okupētās Latvijas. Būdams klāt pie Latviešu strēlnieku divīzijas pirmsākumiem, Grīnvalds nesastrādājās ar priekšniecību (kā vērtējis Dainis Grīnvalds, "nekad un nekur, ne pie vieniem Latvijas likteņa noteicējiem mans tēvs nekļuva par savējo") un tika aizrotēts prom, kļūdams par divīziju korpusa autobataljona saimnieciskās daļas priekšnieku. Krievu karaspēkā Jānis Grīnvalds jutās kā vientuļš svešinieks starp pirmatnēji mežonīgiem, eiropeiskās kultūras neskartiem ļaudīm, kas seko primitīviem instinktiem. Atklātības līmenis dienasgrāmatās bija bīstami augsts, ja tās nāktu kāda staļiniskās modrības uzrauga nagos, rakstītājam konsekvences varētu būt vismaz dramatiskas. Kara beigu posmā, "uzvarētāju gadā", Grīnvalds bija Polijas un Vācijas teritorijā, pieredzēdams padomju karaspēka morāli un mežonības – ne tikai pret ienaidnieku
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 22. aprīļa, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €0.60